Conjugation of obvenio
[ɔbˈwɛ.ni.oː]to come before or in the way of, meet, come face-to-face Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obveniō |
| tū | obvenīs |
| is / ea / id | obvenit |
| nōs | obvenīmus |
| vōs | obvenītis |
| eī / eae / ea | obveniunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obveniēbam |
| tū | obveniēbās |
| is / ea / id | obveniēbat |
| nōs | obveniēbāmus |
| vōs | obveniēbātis |
| eī / eae / ea | obveniēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obveniam |
| tū | obveniēs |
| is / ea / id | obveniet |
| nōs | obveniēmus |
| vōs | obveniētis |
| eī / eae / ea | obvenient |
Indicātīvus perfectum
| ego | obvēnī |
| tū | obvēnistī |
| is / ea / id | obvēnit |
| nōs | obvēnimus |
| vōs | obvēnistis |
| eī / eae / ea | obvēnērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obvēneram |
| tū | obvēnerās |
| is / ea / id | obvēnerat |
| nōs | obvēnerāmus |
| vōs | obvēnerātis |
| eī / eae / ea | obvēnerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obvēnerō |
| tū | obvēneris |
| is / ea / id | obvēnerit |
| nōs | obvēnerimus |
| vōs | obvēneritis |
| eī / eae / ea | obvēnerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obveniam |
| tū | obveniās |
| is / ea / id | obveniat |
| nōs | obveniāmus |
| vōs | obveniātis |
| eī / eae / ea | obveniant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obvenīrem |
| tū | obvenīrēs |
| is / ea / id | obvenīret |
| nōs | obvenīrēmus |
| vōs | obvenīrētis |
| eī / eae / ea | obvenīrent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obvēnerim |
| tū | obvēnerīs |
| is / ea / id | obvēnerit |
| nōs | obvēnerīmus |
| vōs | obvēnerītis |
| eī / eae / ea | obvēnerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obvēnissem |
| tū | obvēnissēs |
| is / ea / id | obvēnisset |
| nōs | obvēnissēmus |
| vōs | obvēnissētis |
| eī / eae / ea | obvēnissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obvenī |
| vōs | obvenīte |
Imperātīvus futūrum
| tū | obvenītō |
| is / ea / id | obvenītō |
| vōs | obvenītōte |
| eī / eae / ea | obveniuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obvenīre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obvēnisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obventūrum esse |
Participium praesēns
| — | obveniēns |
Participium futūrum
| — | obventūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | obveniendī |
Gerundium (datīvus)
| — | obveniendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obveniendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obveniendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | obventum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | obventū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| is / ea / id | obvenītur |
| eī / eae / ea | obveniuntur |
Indicātīvus imperfectum
| is / ea / id | obveniēbātur |
| eī / eae / ea | obveniēbantur |
Indicātīvus futūrum
| is / ea / id | obveniētur |
| eī / eae / ea | obvenientur |
Coniūnctīvus praesēns
| is / ea / id | obveniātur |
| eī / eae / ea | obveniantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| is / ea / id | obvenīrētur |
| eī / eae / ea | obvenīrentur |
Imperātīvus futūrum
| is / ea / id | obvenītor |
| eī / eae / ea | obveniuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obvenīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obventum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obventum īrī |
Participium perfectum
| — | obventum |
Participium futūrum
| — | obveniendum |
Indicātīvus perfectum
| is / ea / id | obventum est |
| eī / eae / ea | obventa sunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| is / ea / id | obventum erat |
| eī / eae / ea | obventa erant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| is / ea / id | obventum erit |
| eī / eae / ea | obventa erint |
Coniūnctīvus perfectum
| is / ea / id | obventum sit |
| eī / eae / ea | obventa sint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| is / ea / id | obventum esset |
| eī / eae / ea | obventa essent |