Conjugation of obtineo
[ɔpˈtɪ.ne.oː]to maintain oneself, prevail, succeed, last, stand, continue Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obtineō |
| tū | obtinēs |
| is / ea / id | obtinet |
| nōs | obtinēmus |
| vōs | obtinētis |
| eī / eae / ea | obtinent |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obtinēbam |
| tū | obtinēbās |
| is / ea / id | obtinēbat |
| nōs | obtinēbāmus |
| vōs | obtinēbātis |
| eī / eae / ea | obtinēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obtinēbō |
| tū | obtinēbis |
| is / ea / id | obtinēbit |
| nōs | obtinēbimus |
| vōs | obtinēbitis |
| eī / eae / ea | obtinēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | obtinuī |
| tū | obtinuistī |
| is / ea / id | obtinuit |
| nōs | obtinuimus |
| vōs | obtinuistis |
| eī / eae / ea | obtinuērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obtinueram |
| tū | obtinuerās |
| is / ea / id | obtinuerat |
| nōs | obtinuerāmus |
| vōs | obtinuerātis |
| eī / eae / ea | obtinuerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obtinuerō |
| tū | obtinueris |
| is / ea / id | obtinuerit |
| nōs | obtinuerimus |
| vōs | obtinueritis |
| eī / eae / ea | obtinuerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obtineam |
| tū | obtineās |
| is / ea / id | obtineat |
| nōs | obtineāmus |
| vōs | obtineātis |
| eī / eae / ea | obtineant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obtinērem |
| tū | obtinērēs |
| is / ea / id | obtinēret |
| nōs | obtinērēmus |
| vōs | obtinērētis |
| eī / eae / ea | obtinērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obtinuerim |
| tū | obtinuerīs |
| is / ea / id | obtinuerit |
| nōs | obtinuerīmus |
| vōs | obtinuerītis |
| eī / eae / ea | obtinuerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obtinuissem |
| tū | obtinuissēs |
| is / ea / id | obtinuisset |
| nōs | obtinuissēmus |
| vōs | obtinuissētis |
| eī / eae / ea | obtinuissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obtinē |
| vōs | obtinēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | obtinētō |
| is / ea / id | obtinētō |
| vōs | obtinētōte |
| eī / eae / ea | obtinentō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obtinēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obtinuisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obtentūrum esse |
Participium praesēns
| — | obtinēns |
Participium futūrum
| — | obtentūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | obtinendī |
Gerundium (datīvus)
| — | obtinendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obtinendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obtinendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | obtentum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | obtentū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obtineor |
| tū | obtinēris |
| is / ea / id | obtinētur |
| nōs | obtinēmur |
| vōs | obtinēminī |
| eī / eae / ea | obtinentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obtinēbar |
| tū | obtinēbāris |
| is / ea / id | obtinēbātur |
| nōs | obtinēbāmur |
| vōs | obtinēbāminī |
| eī / eae / ea | obtinēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | obtinēbor |
| tū | obtinēberis |
| is / ea / id | obtinēbitur |
| nōs | obtinēbimur |
| vōs | obtinēbiminī |
| eī / eae / ea | obtinēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obtinear |
| tū | obtineāris |
| is / ea / id | obtineātur |
| nōs | obtineāmur |
| vōs | obtineāminī |
| eī / eae / ea | obtineantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obtinērer |
| tū | obtinērēris |
| is / ea / id | obtinērētur |
| nōs | obtinērēmur |
| vōs | obtinērēminī |
| eī / eae / ea | obtinērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | obtinēre |
| vōs | obtinēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | obtinētor |
| is / ea / id | obtinētor |
| eī / eae / ea | obtinentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obtinērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obtentum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obtentum īrī |
Participium perfectum
| — | obtentus |
Participium futūrum
| — | obtinendus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.