Conjugation of obstrudo
[ɔpˈstruː.doː]to thrust, push or shove into or against Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obstrūdō |
| tū | obstrūdis |
| is / ea / id | obstrūdit |
| nōs | obstrūdimus |
| vōs | obstrūditis |
| eī / eae / ea | obstrūdunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obstrūdēbam |
| tū | obstrūdēbās |
| is / ea / id | obstrūdēbat |
| nōs | obstrūdēbāmus |
| vōs | obstrūdēbātis |
| eī / eae / ea | obstrūdēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obstrūdam |
| tū | obstrūdēs |
| is / ea / id | obstrūdet |
| nōs | obstrūdēmus |
| vōs | obstrūdētis |
| eī / eae / ea | obstrūdent |
Indicātīvus perfectum
| ego | obstrūsī |
| tū | obstrūsistī |
| is / ea / id | obstrūsit |
| nōs | obstrūsimus |
| vōs | obstrūsistis |
| eī / eae / ea | obstrūsērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obstrūseram |
| tū | obstrūserās |
| is / ea / id | obstrūserat |
| nōs | obstrūserāmus |
| vōs | obstrūserātis |
| eī / eae / ea | obstrūserant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obstrūserō |
| tū | obstrūseris |
| is / ea / id | obstrūserit |
| nōs | obstrūserimus |
| vōs | obstrūseritis |
| eī / eae / ea | obstrūserint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obstrūdam |
| tū | obstrūdās |
| is / ea / id | obstrūdat |
| nōs | obstrūdāmus |
| vōs | obstrūdātis |
| eī / eae / ea | obstrūdant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obstrūderem |
| tū | obstrūderēs |
| is / ea / id | obstrūderet |
| nōs | obstrūderēmus |
| vōs | obstrūderētis |
| eī / eae / ea | obstrūderent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obstrūserim |
| tū | obstrūserīs |
| is / ea / id | obstrūserit |
| nōs | obstrūserīmus |
| vōs | obstrūserītis |
| eī / eae / ea | obstrūserint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obstrūsissem |
| tū | obstrūsissēs |
| is / ea / id | obstrūsisset |
| nōs | obstrūsissēmus |
| vōs | obstrūsissētis |
| eī / eae / ea | obstrūsissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obstrūde |
| vōs | obstrūdite |
Imperātīvus futūrum
| tū | obstrūditō |
| is / ea / id | obstrūditō |
| vōs | obstrūditōte |
| eī / eae / ea | obstrūduntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obstrūdere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obstrūsisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obstrūsūrum esse |
Participium praesēns
| — | obstrūdēns |
Participium futūrum
| — | obstrūsūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | obstrūdendī |
Gerundium (datīvus)
| — | obstrūdendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obstrūdendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obstrūdendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | obstrūsum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | obstrūsū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obstrūdor |
| tū | obstrūderis |
| is / ea / id | obstrūditur |
| nōs | obstrūdimur |
| vōs | obstrūdiminī |
| eī / eae / ea | obstrūduntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obstrūdēbar |
| tū | obstrūdēbāris |
| is / ea / id | obstrūdēbātur |
| nōs | obstrūdēbāmur |
| vōs | obstrūdēbāminī |
| eī / eae / ea | obstrūdēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | obstrūdar |
| tū | obstrūdēris |
| is / ea / id | obstrūdētur |
| nōs | obstrūdēmur |
| vōs | obstrūdēminī |
| eī / eae / ea | obstrūdentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obstrūdar |
| tū | obstrūdāris |
| is / ea / id | obstrūdātur |
| nōs | obstrūdāmur |
| vōs | obstrūdāminī |
| eī / eae / ea | obstrūdantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obstrūderer |
| tū | obstrūderēris |
| is / ea / id | obstrūderētur |
| nōs | obstrūderēmur |
| vōs | obstrūderēminī |
| eī / eae / ea | obstrūderentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | obstrūdere |
| vōs | obstrūdiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | obstrūditor |
| is / ea / id | obstrūditor |
| eī / eae / ea | obstrūduntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obstrūdī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obstrūsum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obstrūsum īrī |
Participium perfectum
| — | obstrūsus |
Participium futūrum
| — | obstrūdendus |