HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← objurgo — definition

Conjugation of objurgo

Regular CEFR B1
[ɔbˈjuːr.ɡoː]

(Verbum) Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego objūrgō
tū objūrgās
is / ea / id objūrgat
nōs objūrgāmus
vōs objūrgātis
eī / eae / ea objūrgant
Indicātīvus imperfectum
ego objūrgābam
tū objūrgābās
is / ea / id objūrgābat
nōs objūrgābāmus
vōs objūrgābātis
eī / eae / ea objūrgābant
Indicātīvus futūrum
ego objūrgābō
tū objūrgābis
is / ea / id objūrgābit
nōs objūrgābimus
vōs objūrgābitis
eī / eae / ea objūrgābunt
Indicātīvus perfectum
ego objūrgāvī
tū objūrgāvistī
is / ea / id objūrgāvit
nōs objūrgāvimus
vōs objūrgāvistis
eī / eae / ea objūrgāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego objūrgāveram
tū objūrgāverās
is / ea / id objūrgāverat
nōs objūrgāverāmus
vōs objūrgāverātis
eī / eae / ea objūrgāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego objūrgāverō
tū objūrgāveris
is / ea / id objūrgāverit
nōs objūrgāverimus
vōs objūrgāveritis
eī / eae / ea objūrgāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego objūrgem
tū objūrgēs
is / ea / id objūrget
nōs objūrgēmus
vōs objūrgētis
eī / eae / ea objūrgent
Coniūnctīvus imperfectum
ego objūrgārem
tū objūrgārēs
is / ea / id objūrgāret
nōs objūrgārēmus
vōs objūrgārētis
eī / eae / ea objūrgārent
Coniūnctīvus perfectum
ego objūrgāverim
tū objūrgāverīs
is / ea / id objūrgāverit
nōs objūrgāverīmus
vōs objūrgāverītis
eī / eae / ea objūrgāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego objūrgāvissem
tū objūrgāvissēs
is / ea / id objūrgāvisset
nōs objūrgāvissēmus
vōs objūrgāvissētis
eī / eae / ea objūrgāvissent
Imperātīvus praesēns
tū objūrgā
vōs objūrgāte
Imperātīvus futūrum
tū objūrgātō
is / ea / id objūrgātō
vōs objūrgātōte
eī / eae / ea objūrgantō
Īnfīnītīvus praesēns
— objūrgāre
Īnfīnītīvus perfectum
— objūrgāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
— objūrgātūrum esse
Participium praesēns
— objūrgāns
Participium futūrum
— objūrgātūrus
Gerundium (genitīvus)
— objūrgandī
Gerundium (datīvus)
— objūrgandō
Gerundium (accūsātīvus)
— objūrgandum
Gerundium (ablātīvus)
— objūrgandō
Supīnum (accūsātīvus)
— objūrgātum
Supīnum (ablātīvus)
— objūrgātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego objūrgor
tū objūrgāris
is / ea / id objūrgātur
nōs objūrgāmur
vōs objūrgāminī
eī / eae / ea objūrgantur
Indicātīvus imperfectum
ego objūrgābar
tū objūrgābāris
is / ea / id objūrgābātur
nōs objūrgābāmur
vōs objūrgābāminī
eī / eae / ea objūrgābantur
Indicātīvus futūrum
ego objūrgābor
tū objūrgāberis
is / ea / id objūrgābitur
nōs objūrgābimur
vōs objūrgābiminī
eī / eae / ea objūrgābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego objūrger
tū objūrgēris
is / ea / id objūrgētur
nōs objūrgēmur
vōs objūrgēminī
eī / eae / ea objūrgentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego objūrgārer
tū objūrgārēris
is / ea / id objūrgārētur
nōs objūrgārēmur
vōs objūrgārēminī
eī / eae / ea objūrgārentur
Imperātīvus praesēns
tū objūrgāre
vōs objūrgāminī
Imperātīvus futūrum
tū objūrgātor
is / ea / id objūrgātor
eī / eae / ea objūrgantor
Īnfīnītīvus praesēns
— objūrgārī
Īnfīnītīvus perfectum
— objūrgātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
— objūrgātum īrī
Participium perfectum
— objūrgātus
Participium futūrum
— objūrgandus

Practice this verb →

More conjugations

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary