Conjugation of obduco
[ɔbˈduː.koː]to cover by drawing over; cover over, overlay, overspread, surround, envelop; heal; conceal Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obdūcō |
| tū | obdūcis |
| is / ea / id | obdūcit |
| nōs | obdūcimus |
| vōs | obdūcitis |
| eī / eae / ea | obdūcunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obdūcēbam |
| tū | obdūcēbās |
| is / ea / id | obdūcēbat |
| nōs | obdūcēbāmus |
| vōs | obdūcēbātis |
| eī / eae / ea | obdūcēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | obdūcam |
| tū | obdūcēs |
| is / ea / id | obdūcet |
| nōs | obdūcēmus |
| vōs | obdūcētis |
| eī / eae / ea | obdūcent |
Indicātīvus perfectum
| ego | obdūxī |
| tū | obdūxistī |
| is / ea / id | obdūxit |
| nōs | obdūximus |
| vōs | obdūxistis |
| eī / eae / ea | obdūxērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | obdūxeram |
| tū | obdūxerās |
| is / ea / id | obdūxerat |
| nōs | obdūxerāmus |
| vōs | obdūxerātis |
| eī / eae / ea | obdūxerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | obdūxerō |
| tū | obdūxeris |
| is / ea / id | obdūxerit |
| nōs | obdūxerimus |
| vōs | obdūxeritis |
| eī / eae / ea | obdūxerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obdūcam |
| tū | obdūcās |
| is / ea / id | obdūcat |
| nōs | obdūcāmus |
| vōs | obdūcātis |
| eī / eae / ea | obdūcant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obdūcerem |
| tū | obdūcerēs |
| is / ea / id | obdūceret |
| nōs | obdūcerēmus |
| vōs | obdūcerētis |
| eī / eae / ea | obdūcerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | obdūxerim |
| tū | obdūxerīs |
| is / ea / id | obdūxerit |
| nōs | obdūxerīmus |
| vōs | obdūxerītis |
| eī / eae / ea | obdūxerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | obdūxissem |
| tū | obdūxissēs |
| is / ea / id | obdūxisset |
| nōs | obdūxissēmus |
| vōs | obdūxissētis |
| eī / eae / ea | obdūxissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | obdūc |
| vōs | obdūcite |
Imperātīvus futūrum
| tū | obdūcitō |
| is / ea / id | obdūcitō |
| vōs | obdūcitōte |
| eī / eae / ea | obdūcuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obdūcere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obdūxisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obductūrum esse |
Participium praesēns
| — | obdūcēns |
Participium futūrum
| — | obductūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | obdūcendī |
Gerundium (datīvus)
| — | obdūcendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | obdūcendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | obdūcendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | obductum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | obductū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | obdūcor |
| tū | obdūceris |
| is / ea / id | obdūcitur |
| nōs | obdūcimur |
| vōs | obdūciminī |
| eī / eae / ea | obdūcuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | obdūcēbar |
| tū | obdūcēbāris |
| is / ea / id | obdūcēbātur |
| nōs | obdūcēbāmur |
| vōs | obdūcēbāminī |
| eī / eae / ea | obdūcēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | obdūcar |
| tū | obdūcēris |
| is / ea / id | obdūcētur |
| nōs | obdūcēmur |
| vōs | obdūcēminī |
| eī / eae / ea | obdūcentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | obdūcar |
| tū | obdūcāris |
| is / ea / id | obdūcātur |
| nōs | obdūcāmur |
| vōs | obdūcāminī |
| eī / eae / ea | obdūcantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | obdūcerer |
| tū | obdūcerēris |
| is / ea / id | obdūcerētur |
| nōs | obdūcerēmur |
| vōs | obdūcerēminī |
| eī / eae / ea | obdūcerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | obdūcere |
| vōs | obdūciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | obdūcitor |
| is / ea / id | obdūcitor |
| eī / eae / ea | obdūcuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | obdūcī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | obductum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | obductum īrī |
Participium perfectum
| — | obductus |
Participium futūrum
| — | obdūcendus |