Conjugation of narro
[ˈnar.roː]Used to emphasise that one is speaking in earnest, or to add expressiveness. Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | narrō |
| tū | narrās |
| is / ea / id | narrat |
| nōs | narrāmus |
| vōs | narrātis |
| eī / eae / ea | narrant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | narrābam |
| tū | narrābās |
| is / ea / id | narrābat |
| nōs | narrābāmus |
| vōs | narrābātis |
| eī / eae / ea | narrābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | narrābō |
| tū | narrābis |
| is / ea / id | narrābit |
| nōs | narrābimus |
| vōs | narrābitis |
| eī / eae / ea | narrābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | narrāvī |
| tū | narrāvistī |
| is / ea / id | narrāvit |
| nōs | narrāvimus |
| vōs | narrāvistis |
| eī / eae / ea | narrāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | narrāveram |
| tū | narrāverās |
| is / ea / id | narrāverat |
| nōs | narrāverāmus |
| vōs | narrāverātis |
| eī / eae / ea | narrāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | narrāverō |
| tū | narrāveris |
| is / ea / id | narrāverit |
| nōs | narrāverimus |
| vōs | narrāveritis |
| eī / eae / ea | narrāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | narrem |
| tū | narrēs |
| is / ea / id | narret |
| nōs | narrēmus |
| vōs | narrētis |
| eī / eae / ea | narrent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | narrārem |
| tū | narrārēs |
| is / ea / id | narrāret |
| nōs | narrārēmus |
| vōs | narrārētis |
| eī / eae / ea | narrārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | narrāverim |
| tū | narrāverīs |
| is / ea / id | narrāverit |
| nōs | narrāverīmus |
| vōs | narrāverītis |
| eī / eae / ea | narrāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | narrāvissem |
| tū | narrāvissēs |
| is / ea / id | narrāvisset |
| nōs | narrāvissēmus |
| vōs | narrāvissētis |
| eī / eae / ea | narrāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | narrā |
| vōs | narrāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | narrātō |
| is / ea / id | narrātō |
| vōs | narrātōte |
| eī / eae / ea | narrantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | narrāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | narrāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | narrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | narrāns |
Participium futūrum
| — | narrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | narrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | narrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | narrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | narrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | narrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | narrātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | narror |
| tū | narrāris |
| is / ea / id | narrātur |
| nōs | narrāmur |
| vōs | narrāminī |
| eī / eae / ea | narrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | narrābar |
| tū | narrābāris |
| is / ea / id | narrābātur |
| nōs | narrābāmur |
| vōs | narrābāminī |
| eī / eae / ea | narrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | narrābor |
| tū | narrāberis |
| is / ea / id | narrābitur |
| nōs | narrābimur |
| vōs | narrābiminī |
| eī / eae / ea | narrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | narrer |
| tū | narrēris |
| is / ea / id | narrētur |
| nōs | narrēmur |
| vōs | narrēminī |
| eī / eae / ea | narrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | narrārer |
| tū | narrārēris |
| is / ea / id | narrārētur |
| nōs | narrārēmur |
| vōs | narrārēminī |
| eī / eae / ea | narrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | narrāre |
| vōs | narrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | narrātor |
| is / ea / id | narrātor |
| eī / eae / ea | narrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | narrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | narrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | narrātum īrī |
Participium perfectum
| — | narrātus |
Participium futūrum
| — | narrandus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.