Conjugation of ministro
[mɪˈnɪs.troː]provide, furnish, supply, give, afford Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | ministrō |
| tū | ministrās |
| is / ea / id | ministrat |
| nōs | ministrāmus |
| vōs | ministrātis |
| eī / eae / ea | ministrant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | ministrābam |
| tū | ministrābās |
| is / ea / id | ministrābat |
| nōs | ministrābāmus |
| vōs | ministrābātis |
| eī / eae / ea | ministrābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | ministrābō |
| tū | ministrābis |
| is / ea / id | ministrābit |
| nōs | ministrābimus |
| vōs | ministrābitis |
| eī / eae / ea | ministrābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | ministrāvī |
| tū | ministrāvistī |
| is / ea / id | ministrāvit |
| nōs | ministrāvimus |
| vōs | ministrāvistis |
| eī / eae / ea | ministrāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | ministrāveram |
| tū | ministrāverās |
| is / ea / id | ministrāverat |
| nōs | ministrāverāmus |
| vōs | ministrāverātis |
| eī / eae / ea | ministrāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | ministrāverō |
| tū | ministrāveris |
| is / ea / id | ministrāverit |
| nōs | ministrāverimus |
| vōs | ministrāveritis |
| eī / eae / ea | ministrāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | ministrem |
| tū | ministrēs |
| is / ea / id | ministret |
| nōs | ministrēmus |
| vōs | ministrētis |
| eī / eae / ea | ministrent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | ministrārem |
| tū | ministrārēs |
| is / ea / id | ministrāret |
| nōs | ministrārēmus |
| vōs | ministrārētis |
| eī / eae / ea | ministrārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | ministrāverim |
| tū | ministrāverīs |
| is / ea / id | ministrāverit |
| nōs | ministrāverīmus |
| vōs | ministrāverītis |
| eī / eae / ea | ministrāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | ministrāvissem |
| tū | ministrāvissēs |
| is / ea / id | ministrāvisset |
| nōs | ministrāvissēmus |
| vōs | ministrāvissētis |
| eī / eae / ea | ministrāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | ministrā |
| vōs | ministrāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | ministrātō |
| is / ea / id | ministrātō |
| vōs | ministrātōte |
| eī / eae / ea | ministrantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | ministrāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | ministrāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | ministrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | ministrāns |
Participium futūrum
| — | ministrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | ministrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | ministrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | ministrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | ministrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | ministrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | ministrātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | ministror |
| tū | ministrāris |
| is / ea / id | ministrātur |
| nōs | ministrāmur |
| vōs | ministrāminī |
| eī / eae / ea | ministrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | ministrābar |
| tū | ministrābāris |
| is / ea / id | ministrābātur |
| nōs | ministrābāmur |
| vōs | ministrābāminī |
| eī / eae / ea | ministrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | ministrābor |
| tū | ministrāberis |
| is / ea / id | ministrābitur |
| nōs | ministrābimur |
| vōs | ministrābiminī |
| eī / eae / ea | ministrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | ministrer |
| tū | ministrēris |
| is / ea / id | ministrētur |
| nōs | ministrēmur |
| vōs | ministrēminī |
| eī / eae / ea | ministrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | ministrārer |
| tū | ministrārēris |
| is / ea / id | ministrārētur |
| nōs | ministrārēmur |
| vōs | ministrārēminī |
| eī / eae / ea | ministrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | ministrāre |
| vōs | ministrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | ministrātor |
| is / ea / id | ministrātor |
| eī / eae / ea | ministrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | ministrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | ministrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | ministrātum īrī |
Participium perfectum
| — | ministrātus |
Participium futūrum
| — | ministrandus |