Conjugation of merito
[ˈmɛ.rɪ.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of meritus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | meritō |
| tū | meritās |
| is / ea / id | meritat |
| nōs | meritāmus |
| vōs | meritātis |
| eī / eae / ea | meritant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | meritābam |
| tū | meritābās |
| is / ea / id | meritābat |
| nōs | meritābāmus |
| vōs | meritābātis |
| eī / eae / ea | meritābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | meritābō |
| tū | meritābis |
| is / ea / id | meritābit |
| nōs | meritābimus |
| vōs | meritābitis |
| eī / eae / ea | meritābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | meritāvī |
| tū | meritāvistī |
| is / ea / id | meritāvit |
| nōs | meritāvimus |
| vōs | meritāvistis |
| eī / eae / ea | meritāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | meritāveram |
| tū | meritāverās |
| is / ea / id | meritāverat |
| nōs | meritāverāmus |
| vōs | meritāverātis |
| eī / eae / ea | meritāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | meritāverō |
| tū | meritāveris |
| is / ea / id | meritāverit |
| nōs | meritāverimus |
| vōs | meritāveritis |
| eī / eae / ea | meritāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | meritem |
| tū | meritēs |
| is / ea / id | meritet |
| nōs | meritēmus |
| vōs | meritētis |
| eī / eae / ea | meritent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | meritārem |
| tū | meritārēs |
| is / ea / id | meritāret |
| nōs | meritārēmus |
| vōs | meritārētis |
| eī / eae / ea | meritārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | meritāverim |
| tū | meritāverīs |
| is / ea / id | meritāverit |
| nōs | meritāverīmus |
| vōs | meritāverītis |
| eī / eae / ea | meritāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | meritāvissem |
| tū | meritāvissēs |
| is / ea / id | meritāvisset |
| nōs | meritāvissēmus |
| vōs | meritāvissētis |
| eī / eae / ea | meritāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | meritā |
| vōs | meritāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | meritātō |
| is / ea / id | meritātō |
| vōs | meritātōte |
| eī / eae / ea | meritantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | meritāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | meritāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | meritātūrum esse |
Participium praesēns
| — | meritāns |
Participium futūrum
| — | meritātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | meritandī |
Gerundium (datīvus)
| — | meritandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | meritandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | meritandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | meritātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | meritātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | meritor |
| tū | meritāris |
| is / ea / id | meritātur |
| nōs | meritāmur |
| vōs | meritāminī |
| eī / eae / ea | meritantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | meritābar |
| tū | meritābāris |
| is / ea / id | meritābātur |
| nōs | meritābāmur |
| vōs | meritābāminī |
| eī / eae / ea | meritābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | meritābor |
| tū | meritāberis |
| is / ea / id | meritābitur |
| nōs | meritābimur |
| vōs | meritābiminī |
| eī / eae / ea | meritābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | meriter |
| tū | meritēris |
| is / ea / id | meritētur |
| nōs | meritēmur |
| vōs | meritēminī |
| eī / eae / ea | meritentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | meritārer |
| tū | meritārēris |
| is / ea / id | meritārētur |
| nōs | meritārēmur |
| vōs | meritārēminī |
| eī / eae / ea | meritārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | meritāre |
| vōs | meritāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | meritātor |
| is / ea / id | meritātor |
| eī / eae / ea | meritantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | meritārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | meritātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | meritātum īrī |
Participium perfectum
| — | meritātus |
Participium futūrum
| — | meritandus |