Conjugation of mansito
[ˈmãː.sɪ.toː]to stay (for a long time), remain, tarry, dwell Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | mānsitō |
| tū | mānsitās |
| is / ea / id | mānsitat |
| nōs | mānsitāmus |
| vōs | mānsitātis |
| eī / eae / ea | mānsitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | mānsitābam |
| tū | mānsitābās |
| is / ea / id | mānsitābat |
| nōs | mānsitābāmus |
| vōs | mānsitābātis |
| eī / eae / ea | mānsitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | mānsitābō |
| tū | mānsitābis |
| is / ea / id | mānsitābit |
| nōs | mānsitābimus |
| vōs | mānsitābitis |
| eī / eae / ea | mānsitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | mānsitāvī |
| tū | mānsitāvistī |
| is / ea / id | mānsitāvit |
| nōs | mānsitāvimus |
| vōs | mānsitāvistis |
| eī / eae / ea | mānsitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | mānsitāveram |
| tū | mānsitāverās |
| is / ea / id | mānsitāverat |
| nōs | mānsitāverāmus |
| vōs | mānsitāverātis |
| eī / eae / ea | mānsitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | mānsitāverō |
| tū | mānsitāveris |
| is / ea / id | mānsitāverit |
| nōs | mānsitāverimus |
| vōs | mānsitāveritis |
| eī / eae / ea | mānsitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | mānsitem |
| tū | mānsitēs |
| is / ea / id | mānsitet |
| nōs | mānsitēmus |
| vōs | mānsitētis |
| eī / eae / ea | mānsitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | mānsitārem |
| tū | mānsitārēs |
| is / ea / id | mānsitāret |
| nōs | mānsitārēmus |
| vōs | mānsitārētis |
| eī / eae / ea | mānsitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | mānsitāverim |
| tū | mānsitāverīs |
| is / ea / id | mānsitāverit |
| nōs | mānsitāverīmus |
| vōs | mānsitāverītis |
| eī / eae / ea | mānsitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | mānsitāvissem |
| tū | mānsitāvissēs |
| is / ea / id | mānsitāvisset |
| nōs | mānsitāvissēmus |
| vōs | mānsitāvissētis |
| eī / eae / ea | mānsitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | mānsitā |
| vōs | mānsitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | mānsitātō |
| is / ea / id | mānsitātō |
| vōs | mānsitātōte |
| eī / eae / ea | mānsitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | mānsitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | mānsitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | mānsitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | mānsitāns |
Participium futūrum
| — | mānsitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | mānsitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | mānsitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | mānsitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | mānsitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | mānsitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | mānsitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | mānsitor |
| tū | mānsitāris |
| is / ea / id | mānsitātur |
| nōs | mānsitāmur |
| vōs | mānsitāminī |
| eī / eae / ea | mānsitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | mānsitābar |
| tū | mānsitābāris |
| is / ea / id | mānsitābātur |
| nōs | mānsitābāmur |
| vōs | mānsitābāminī |
| eī / eae / ea | mānsitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | mānsitābor |
| tū | mānsitāberis |
| is / ea / id | mānsitābitur |
| nōs | mānsitābimur |
| vōs | mānsitābiminī |
| eī / eae / ea | mānsitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | mānsiter |
| tū | mānsitēris |
| is / ea / id | mānsitētur |
| nōs | mānsitēmur |
| vōs | mānsitēminī |
| eī / eae / ea | mānsitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | mānsitārer |
| tū | mānsitārēris |
| is / ea / id | mānsitārētur |
| nōs | mānsitārēmur |
| vōs | mānsitārēminī |
| eī / eae / ea | mānsitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | mānsitāre |
| vōs | mānsitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | mānsitātor |
| is / ea / id | mānsitātor |
| eī / eae / ea | mānsitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | mānsitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | mānsitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | mānsitātum īrī |
Participium perfectum
| — | mānsitātus |
Participium futūrum
| — | mānsitandus |