Conjugation of longaevo
[ɫɔŋˈɡae̯.woː]to cause or allow another to live a long life Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | longaevō |
| tū | longaevās |
| is / ea / id | longaevat |
| nōs | longaevāmus |
| vōs | longaevātis |
| eī / eae / ea | longaevant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | longaevābam |
| tū | longaevābās |
| is / ea / id | longaevābat |
| nōs | longaevābāmus |
| vōs | longaevābātis |
| eī / eae / ea | longaevābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | longaevābō |
| tū | longaevābis |
| is / ea / id | longaevābit |
| nōs | longaevābimus |
| vōs | longaevābitis |
| eī / eae / ea | longaevābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | longaevāvī |
| tū | longaevāvistī |
| is / ea / id | longaevāvit |
| nōs | longaevāvimus |
| vōs | longaevāvistis |
| eī / eae / ea | longaevāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | longaevāveram |
| tū | longaevāverās |
| is / ea / id | longaevāverat |
| nōs | longaevāverāmus |
| vōs | longaevāverātis |
| eī / eae / ea | longaevāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | longaevāverō |
| tū | longaevāveris |
| is / ea / id | longaevāverit |
| nōs | longaevāverimus |
| vōs | longaevāveritis |
| eī / eae / ea | longaevāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | longaevem |
| tū | longaevēs |
| is / ea / id | longaevet |
| nōs | longaevēmus |
| vōs | longaevētis |
| eī / eae / ea | longaevent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | longaevārem |
| tū | longaevārēs |
| is / ea / id | longaevāret |
| nōs | longaevārēmus |
| vōs | longaevārētis |
| eī / eae / ea | longaevārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | longaevāverim |
| tū | longaevāverīs |
| is / ea / id | longaevāverit |
| nōs | longaevāverīmus |
| vōs | longaevāverītis |
| eī / eae / ea | longaevāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | longaevāvissem |
| tū | longaevāvissēs |
| is / ea / id | longaevāvisset |
| nōs | longaevāvissēmus |
| vōs | longaevāvissētis |
| eī / eae / ea | longaevāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | longaevā |
| vōs | longaevāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | longaevātō |
| is / ea / id | longaevātō |
| vōs | longaevātōte |
| eī / eae / ea | longaevantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | longaevāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | longaevāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | longaevātūrum esse |
Participium praesēns
| — | longaevāns |
Participium futūrum
| — | longaevātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | longaevandī |
Gerundium (datīvus)
| — | longaevandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | longaevandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | longaevandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | longaevātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | longaevātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | longaevor |
| tū | longaevāris |
| is / ea / id | longaevātur |
| nōs | longaevāmur |
| vōs | longaevāminī |
| eī / eae / ea | longaevantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | longaevābar |
| tū | longaevābāris |
| is / ea / id | longaevābātur |
| nōs | longaevābāmur |
| vōs | longaevābāminī |
| eī / eae / ea | longaevābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | longaevābor |
| tū | longaevāberis |
| is / ea / id | longaevābitur |
| nōs | longaevābimur |
| vōs | longaevābiminī |
| eī / eae / ea | longaevābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | longaever |
| tū | longaevēris |
| is / ea / id | longaevētur |
| nōs | longaevēmur |
| vōs | longaevēminī |
| eī / eae / ea | longaeventur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | longaevārer |
| tū | longaevārēris |
| is / ea / id | longaevārētur |
| nōs | longaevārēmur |
| vōs | longaevārēminī |
| eī / eae / ea | longaevārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | longaevāre |
| vōs | longaevāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | longaevātor |
| is / ea / id | longaevātor |
| eī / eae / ea | longaevantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | longaevārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | longaevātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | longaevātum īrī |
Participium perfectum
| — | longaevātus |
Participium futūrum
| — | longaevandus |