Conjugation of lamentor
[ɫaːˈmɛn.tɔr]Equivalent to 'Lament': An expression of grief, suffering, sadness or regret. Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | lāmentor |
| tū | lāmentāris |
| is / ea / id | lāmentātur |
| nōs | lāmentāmur |
| vōs | lāmentāminī |
| eī / eae / ea | lāmentantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | lāmentābar |
| tū | lāmentābāris |
| is / ea / id | lāmentābātur |
| nōs | lāmentābāmur |
| vōs | lāmentābāminī |
| eī / eae / ea | lāmentābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | lāmentābor |
| tū | lāmentāberis |
| is / ea / id | lāmentābitur |
| nōs | lāmentābimur |
| vōs | lāmentābiminī |
| eī / eae / ea | lāmentābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | lāmenter |
| tū | lāmentēris |
| is / ea / id | lāmentētur |
| nōs | lāmentēmur |
| vōs | lāmentēminī |
| eī / eae / ea | lāmententur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | lāmentārer |
| tū | lāmentārēris |
| is / ea / id | lāmentārētur |
| nōs | lāmentārēmur |
| vōs | lāmentārēminī |
| eī / eae / ea | lāmentārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | lāmentāre |
| vōs | lāmentāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | lāmentātor |
| is / ea / id | lāmentātor |
| eī / eae / ea | lāmentantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | lāmentārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | lāmentātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | lāmentātūrum esse |
Participium praesēns
| — | lāmentāns |
Participium futūrum
| — | lāmentātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | lāmentandī |
Gerundium (datīvus)
| — | lāmentandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | lāmentandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | lāmentandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | lāmentātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | lāmentātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | lāmentandus |