Conjugation of irrito
[ɪrˈriː.toː]to incite, excite, stimulate, instigate, provoke Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | irrītō |
| tū | irrītās |
| is / ea / id | irrītat |
| nōs | irrītāmus |
| vōs | irrītātis |
| eī / eae / ea | irrītant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | irrītābam |
| tū | irrītābās |
| is / ea / id | irrītābat |
| nōs | irrītābāmus |
| vōs | irrītābātis |
| eī / eae / ea | irrītābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | irrītābō |
| tū | irrītābis |
| is / ea / id | irrītābit |
| nōs | irrītābimus |
| vōs | irrītābitis |
| eī / eae / ea | irrītābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | irrītāvī |
| tū | irrītāvistī |
| is / ea / id | irrītāvit |
| nōs | irrītāvimus |
| vōs | irrītāvistis |
| eī / eae / ea | irrītāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | irrītāveram |
| tū | irrītāverās |
| is / ea / id | irrītāverat |
| nōs | irrītāverāmus |
| vōs | irrītāverātis |
| eī / eae / ea | irrītāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | irrītāverō |
| tū | irrītāveris |
| is / ea / id | irrītāverit |
| nōs | irrītāverimus |
| vōs | irrītāveritis |
| eī / eae / ea | irrītāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | irrītem |
| tū | irrītēs |
| is / ea / id | irrītet |
| nōs | irrītēmus |
| vōs | irrītētis |
| eī / eae / ea | irrītent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | irrītārem |
| tū | irrītārēs |
| is / ea / id | irrītāret |
| nōs | irrītārēmus |
| vōs | irrītārētis |
| eī / eae / ea | irrītārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | irrītāverim |
| tū | irrītāverīs |
| is / ea / id | irrītāverit |
| nōs | irrītāverīmus |
| vōs | irrītāverītis |
| eī / eae / ea | irrītāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | irrītāvissem |
| tū | irrītāvissēs |
| is / ea / id | irrītāvisset |
| nōs | irrītāvissēmus |
| vōs | irrītāvissētis |
| eī / eae / ea | irrītāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | irrītā |
| vōs | irrītāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | irrītātō |
| is / ea / id | irrītātō |
| vōs | irrītātōte |
| eī / eae / ea | irrītantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | irrītāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | irrītāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | irrītātūrum esse |
Participium praesēns
| — | irrītāns |
Participium futūrum
| — | irrītātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | irrītandī |
Gerundium (datīvus)
| — | irrītandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | irrītandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | irrītandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | irrītātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | irrītātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | irrītor |
| tū | irrītāris |
| is / ea / id | irrītātur |
| nōs | irrītāmur |
| vōs | irrītāminī |
| eī / eae / ea | irrītantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | irrītābar |
| tū | irrītābāris |
| is / ea / id | irrītābātur |
| nōs | irrītābāmur |
| vōs | irrītābāminī |
| eī / eae / ea | irrītābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | irrītābor |
| tū | irrītāberis |
| is / ea / id | irrītābitur |
| nōs | irrītābimur |
| vōs | irrītābiminī |
| eī / eae / ea | irrītābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | irrīter |
| tū | irrītēris |
| is / ea / id | irrītētur |
| nōs | irrītēmur |
| vōs | irrītēminī |
| eī / eae / ea | irrītentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | irrītārer |
| tū | irrītārēris |
| is / ea / id | irrītārētur |
| nōs | irrītārēmur |
| vōs | irrītārēminī |
| eī / eae / ea | irrītārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | irrītāre |
| vōs | irrītāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | irrītātor |
| is / ea / id | irrītātor |
| eī / eae / ea | irrītantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | irrītārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | irrītātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | irrītātum īrī |
Participium perfectum
| — | irrītātus |
Participium futūrum
| — | irrītandus |