Conjugation of interpello
[ɪn.tɛrˈpɛl.loː]to interrupt by speaking, disrupt, disturb, interject Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | interpellō |
| tū | interpellās |
| is / ea / id | interpellat |
| nōs | interpellāmus |
| vōs | interpellātis |
| eī / eae / ea | interpellant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | interpellābam |
| tū | interpellābās |
| is / ea / id | interpellābat |
| nōs | interpellābāmus |
| vōs | interpellābātis |
| eī / eae / ea | interpellābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | interpellābō |
| tū | interpellābis |
| is / ea / id | interpellābit |
| nōs | interpellābimus |
| vōs | interpellābitis |
| eī / eae / ea | interpellābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | interpellāvī |
| tū | interpellāvistī |
| is / ea / id | interpellāvit |
| nōs | interpellāvimus |
| vōs | interpellāvistis |
| eī / eae / ea | interpellāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | interpellāveram |
| tū | interpellāverās |
| is / ea / id | interpellāverat |
| nōs | interpellāverāmus |
| vōs | interpellāverātis |
| eī / eae / ea | interpellāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | interpellāverō |
| tū | interpellāveris |
| is / ea / id | interpellāverit |
| nōs | interpellāverimus |
| vōs | interpellāveritis |
| eī / eae / ea | interpellāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | interpellem |
| tū | interpellēs |
| is / ea / id | interpellet |
| nōs | interpellēmus |
| vōs | interpellētis |
| eī / eae / ea | interpellent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | interpellārem |
| tū | interpellārēs |
| is / ea / id | interpellāret |
| nōs | interpellārēmus |
| vōs | interpellārētis |
| eī / eae / ea | interpellārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | interpellāverim |
| tū | interpellāverīs |
| is / ea / id | interpellāverit |
| nōs | interpellāverīmus |
| vōs | interpellāverītis |
| eī / eae / ea | interpellāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | interpellāvissem |
| tū | interpellāvissēs |
| is / ea / id | interpellāvisset |
| nōs | interpellāvissēmus |
| vōs | interpellāvissētis |
| eī / eae / ea | interpellāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | interpellā |
| vōs | interpellāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | interpellātō |
| is / ea / id | interpellātō |
| vōs | interpellātōte |
| eī / eae / ea | interpellantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | interpellāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | interpellāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | interpellātūrum esse |
Participium praesēns
| — | interpellāns |
Participium futūrum
| — | interpellātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | interpellandī |
Gerundium (datīvus)
| — | interpellandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | interpellandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | interpellandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | interpellātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | interpellātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | interpellor |
| tū | interpellāris |
| is / ea / id | interpellātur |
| nōs | interpellāmur |
| vōs | interpellāminī |
| eī / eae / ea | interpellantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | interpellābar |
| tū | interpellābāris |
| is / ea / id | interpellābātur |
| nōs | interpellābāmur |
| vōs | interpellābāminī |
| eī / eae / ea | interpellābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | interpellābor |
| tū | interpellāberis |
| is / ea / id | interpellābitur |
| nōs | interpellābimur |
| vōs | interpellābiminī |
| eī / eae / ea | interpellābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | interpeller |
| tū | interpellēris |
| is / ea / id | interpellētur |
| nōs | interpellēmur |
| vōs | interpellēminī |
| eī / eae / ea | interpellentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | interpellārer |
| tū | interpellārēris |
| is / ea / id | interpellārētur |
| nōs | interpellārēmur |
| vōs | interpellārēminī |
| eī / eae / ea | interpellārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | interpellāre |
| vōs | interpellāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | interpellātor |
| is / ea / id | interpellātor |
| eī / eae / ea | interpellantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | interpellārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | interpellātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | interpellātum īrī |
Participium perfectum
| — | interpellātus |
Participium futūrum
| — | interpellandus |