Conjugation of ingravesco
to become heavy (or heavier) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | ingravēscō |
| tū | ingravēscis |
| is / ea / id | ingravēscit |
| nōs | ingravēscimus |
| vōs | ingravēscitis |
| eī / eae / ea | ingravēscunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | ingravēscēbam |
| tū | ingravēscēbās |
| is / ea / id | ingravēscēbat |
| nōs | ingravēscēbāmus |
| vōs | ingravēscēbātis |
| eī / eae / ea | ingravēscēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | ingravēscam |
| tū | ingravēscēs |
| is / ea / id | ingravēscet |
| nōs | ingravēscēmus |
| vōs | ingravēscētis |
| eī / eae / ea | ingravēscent |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | ingravēscam |
| tū | ingravēscās |
| is / ea / id | ingravēscat |
| nōs | ingravēscāmus |
| vōs | ingravēscātis |
| eī / eae / ea | ingravēscant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | ingravēscerem |
| tū | ingravēscerēs |
| is / ea / id | ingravēsceret |
| nōs | ingravēscerēmus |
| vōs | ingravēscerētis |
| eī / eae / ea | ingravēscerent |
Imperātīvus praesēns
| tū | ingravēsce |
| vōs | ingravēscite |
Imperātīvus futūrum
| tū | ingravēscitō |
| is / ea / id | ingravēscitō |
| vōs | ingravēscitōte |
| eī / eae / ea | ingravēscuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | ingravēscere |
Participium praesēns
| — | ingravēscēns |
Gerundium (genitīvus)
| — | ingravēscendī |
Gerundium (datīvus)
| — | ingravēscendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | ingravēscendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | ingravēscendō |