Conjugation of induco
[ɪnˈduː.koː]to lead to or into; induce, move, excite, persuade, entice; mislead, seduce Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | indūcō |
| tū | indūcis |
| is / ea / id | indūcit |
| nōs | indūcimus |
| vōs | indūcitis |
| eī / eae / ea | indūcunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | indūcēbam |
| tū | indūcēbās |
| is / ea / id | indūcēbat |
| nōs | indūcēbāmus |
| vōs | indūcēbātis |
| eī / eae / ea | indūcēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | indūcam |
| tū | indūcēs |
| is / ea / id | indūcet |
| nōs | indūcēmus |
| vōs | indūcētis |
| eī / eae / ea | indūcent |
Indicātīvus perfectum
| ego | indūxī |
| tū | indūxistī |
| is / ea / id | indūxit |
| nōs | indūximus |
| vōs | indūxistis |
| eī / eae / ea | indūxērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | indūxeram |
| tū | indūxerās |
| is / ea / id | indūxerat |
| nōs | indūxerāmus |
| vōs | indūxerātis |
| eī / eae / ea | indūxerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | indūxerō |
| tū | indūxeris |
| is / ea / id | indūxerit |
| nōs | indūxerimus |
| vōs | indūxeritis |
| eī / eae / ea | indūxerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | indūcam |
| tū | indūcās |
| is / ea / id | indūcat |
| nōs | indūcāmus |
| vōs | indūcātis |
| eī / eae / ea | indūcant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | indūcerem |
| tū | indūcerēs |
| is / ea / id | indūceret |
| nōs | indūcerēmus |
| vōs | indūcerētis |
| eī / eae / ea | indūcerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | indūxerim |
| tū | indūxerīs |
| is / ea / id | indūxerit |
| nōs | indūxerīmus |
| vōs | indūxerītis |
| eī / eae / ea | indūxerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | indūxissem |
| tū | indūxissēs |
| is / ea / id | indūxisset |
| nōs | indūxissēmus |
| vōs | indūxissētis |
| eī / eae / ea | indūxissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | indūc |
| vōs | indūcite |
Imperātīvus futūrum
| tū | indūcitō |
| is / ea / id | indūcitō |
| vōs | indūcitōte |
| eī / eae / ea | indūcuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | indūcere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | indūxisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | inductūrum esse |
Participium praesēns
| — | indūcēns |
Participium futūrum
| — | inductūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | indūcendī |
Gerundium (datīvus)
| — | indūcendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | indūcendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | indūcendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | inductum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | inductū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | indūcor |
| tū | indūceris |
| is / ea / id | indūcitur |
| nōs | indūcimur |
| vōs | indūciminī |
| eī / eae / ea | indūcuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | indūcēbar |
| tū | indūcēbāris |
| is / ea / id | indūcēbātur |
| nōs | indūcēbāmur |
| vōs | indūcēbāminī |
| eī / eae / ea | indūcēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | indūcar |
| tū | indūcēris |
| is / ea / id | indūcētur |
| nōs | indūcēmur |
| vōs | indūcēminī |
| eī / eae / ea | indūcentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | indūcar |
| tū | indūcāris |
| is / ea / id | indūcātur |
| nōs | indūcāmur |
| vōs | indūcāminī |
| eī / eae / ea | indūcantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | indūcerer |
| tū | indūcerēris |
| is / ea / id | indūcerētur |
| nōs | indūcerēmur |
| vōs | indūcerēminī |
| eī / eae / ea | indūcerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | indūcere |
| vōs | indūciminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | indūcitor |
| is / ea / id | indūcitor |
| eī / eae / ea | indūcuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | indūcī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | inductum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | inductum īrī |
Participium perfectum
| — | inductus |
Participium futūrum
| — | indūcendus |