Conjugation of inclamo
[ɪŋˈkɫaː.moː]to cry out to; to call upon; to invoke Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | inclāmō |
| tū | inclāmās |
| is / ea / id | inclāmat |
| nōs | inclāmāmus |
| vōs | inclāmātis |
| eī / eae / ea | inclāmant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | inclāmābam |
| tū | inclāmābās |
| is / ea / id | inclāmābat |
| nōs | inclāmābāmus |
| vōs | inclāmābātis |
| eī / eae / ea | inclāmābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | inclāmābō |
| tū | inclāmābis |
| is / ea / id | inclāmābit |
| nōs | inclāmābimus |
| vōs | inclāmābitis |
| eī / eae / ea | inclāmābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | inclāmāvī |
| tū | inclāmāvistī |
| is / ea / id | inclāmāvit |
| nōs | inclāmāvimus |
| vōs | inclāmāvistis |
| eī / eae / ea | inclāmāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | inclāmāveram |
| tū | inclāmāverās |
| is / ea / id | inclāmāverat |
| nōs | inclāmāverāmus |
| vōs | inclāmāverātis |
| eī / eae / ea | inclāmāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | inclāmāverō |
| tū | inclāmāveris |
| is / ea / id | inclāmāverit |
| nōs | inclāmāverimus |
| vōs | inclāmāveritis |
| eī / eae / ea | inclāmāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | inclāmem |
| tū | inclāmēs |
| is / ea / id | inclāmet |
| nōs | inclāmēmus |
| vōs | inclāmētis |
| eī / eae / ea | inclāment |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | inclāmārem |
| tū | inclāmārēs |
| is / ea / id | inclāmāret |
| nōs | inclāmārēmus |
| vōs | inclāmārētis |
| eī / eae / ea | inclāmārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | inclāmāverim |
| tū | inclāmāverīs |
| is / ea / id | inclāmāverit |
| nōs | inclāmāverīmus |
| vōs | inclāmāverītis |
| eī / eae / ea | inclāmāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | inclāmāvissem |
| tū | inclāmāvissēs |
| is / ea / id | inclāmāvisset |
| nōs | inclāmāvissēmus |
| vōs | inclāmāvissētis |
| eī / eae / ea | inclāmāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | inclāmā |
| vōs | inclāmāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | inclāmātō |
| is / ea / id | inclāmātō |
| vōs | inclāmātōte |
| eī / eae / ea | inclāmantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | inclāmāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | inclāmāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | inclāmātūrum esse |
Participium praesēns
| — | inclāmāns |
Participium futūrum
| — | inclāmātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | inclāmandī |
Gerundium (datīvus)
| — | inclāmandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | inclāmandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | inclāmandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | inclāmātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | inclāmātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | inclāmor |
| tū | inclāmāris |
| is / ea / id | inclāmātur |
| nōs | inclāmāmur |
| vōs | inclāmāminī |
| eī / eae / ea | inclāmantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | inclāmābar |
| tū | inclāmābāris |
| is / ea / id | inclāmābātur |
| nōs | inclāmābāmur |
| vōs | inclāmābāminī |
| eī / eae / ea | inclāmābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | inclāmābor |
| tū | inclāmāberis |
| is / ea / id | inclāmābitur |
| nōs | inclāmābimur |
| vōs | inclāmābiminī |
| eī / eae / ea | inclāmābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | inclāmer |
| tū | inclāmēris |
| is / ea / id | inclāmētur |
| nōs | inclāmēmur |
| vōs | inclāmēminī |
| eī / eae / ea | inclāmentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | inclāmārer |
| tū | inclāmārēris |
| is / ea / id | inclāmārētur |
| nōs | inclāmārēmur |
| vōs | inclāmārēminī |
| eī / eae / ea | inclāmārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | inclāmāre |
| vōs | inclāmāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | inclāmātor |
| is / ea / id | inclāmātor |
| eī / eae / ea | inclāmantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | inclāmārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | inclāmātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | inclāmātum īrī |
Participium perfectum
| — | inclāmātus |
Participium futūrum
| — | inclāmandus |