Conjugation of incito
[ˈɪŋ.kɪ.toː]to set in rapid motion, hasten, urge forwards, speed up, accelerate, quicken Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | incitō |
| tū | incitās |
| is / ea / id | incitat |
| nōs | incitāmus |
| vōs | incitātis |
| eī / eae / ea | incitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | incitābam |
| tū | incitābās |
| is / ea / id | incitābat |
| nōs | incitābāmus |
| vōs | incitābātis |
| eī / eae / ea | incitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | incitābō |
| tū | incitābis |
| is / ea / id | incitābit |
| nōs | incitābimus |
| vōs | incitābitis |
| eī / eae / ea | incitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | incitāvī |
| tū | incitāvistī |
| is / ea / id | incitāvit |
| nōs | incitāvimus |
| vōs | incitāvistis |
| eī / eae / ea | incitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | incitāveram |
| tū | incitāverās |
| is / ea / id | incitāverat |
| nōs | incitāverāmus |
| vōs | incitāverātis |
| eī / eae / ea | incitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | incitāverō |
| tū | incitāveris |
| is / ea / id | incitāverit |
| nōs | incitāverimus |
| vōs | incitāveritis |
| eī / eae / ea | incitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | incitem |
| tū | incitēs |
| is / ea / id | incitet |
| nōs | incitēmus |
| vōs | incitētis |
| eī / eae / ea | incitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | incitārem |
| tū | incitārēs |
| is / ea / id | incitāret |
| nōs | incitārēmus |
| vōs | incitārētis |
| eī / eae / ea | incitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | incitāverim |
| tū | incitāverīs |
| is / ea / id | incitāverit |
| nōs | incitāverīmus |
| vōs | incitāverītis |
| eī / eae / ea | incitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | incitāvissem |
| tū | incitāvissēs |
| is / ea / id | incitāvisset |
| nōs | incitāvissēmus |
| vōs | incitāvissētis |
| eī / eae / ea | incitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | incitā |
| vōs | incitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | incitātō |
| is / ea / id | incitātō |
| vōs | incitātōte |
| eī / eae / ea | incitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | incitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | incitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | incitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | incitāns |
Participium futūrum
| — | incitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | incitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | incitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | incitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | incitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | incitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | incitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | incitor |
| tū | incitāris |
| is / ea / id | incitātur |
| nōs | incitāmur |
| vōs | incitāminī |
| eī / eae / ea | incitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | incitābar |
| tū | incitābāris |
| is / ea / id | incitābātur |
| nōs | incitābāmur |
| vōs | incitābāminī |
| eī / eae / ea | incitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | incitābor |
| tū | incitāberis |
| is / ea / id | incitābitur |
| nōs | incitābimur |
| vōs | incitābiminī |
| eī / eae / ea | incitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | inciter |
| tū | incitēris |
| is / ea / id | incitētur |
| nōs | incitēmur |
| vōs | incitēminī |
| eī / eae / ea | incitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | incitārer |
| tū | incitārēris |
| is / ea / id | incitārētur |
| nōs | incitārēmur |
| vōs | incitārēminī |
| eī / eae / ea | incitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | incitāre |
| vōs | incitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | incitātor |
| is / ea / id | incitātor |
| eī / eae / ea | incitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | incitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | incitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | incitātum īrī |
Participium perfectum
| — | incitātus |
Participium futūrum
| — | incitandus |