Conjugation of imputo
[ˈɪm.pʊ.toː]to reckon, charge, enter into the account Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | imputō |
| tū | imputās |
| is / ea / id | imputat |
| nōs | imputāmus |
| vōs | imputātis |
| eī / eae / ea | imputant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | imputābam |
| tū | imputābās |
| is / ea / id | imputābat |
| nōs | imputābāmus |
| vōs | imputābātis |
| eī / eae / ea | imputābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | imputābō |
| tū | imputābis |
| is / ea / id | imputābit |
| nōs | imputābimus |
| vōs | imputābitis |
| eī / eae / ea | imputābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | imputāvī |
| tū | imputāvistī |
| is / ea / id | imputāvit |
| nōs | imputāvimus |
| vōs | imputāvistis |
| eī / eae / ea | imputāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | imputāveram |
| tū | imputāverās |
| is / ea / id | imputāverat |
| nōs | imputāverāmus |
| vōs | imputāverātis |
| eī / eae / ea | imputāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | imputāverō |
| tū | imputāveris |
| is / ea / id | imputāverit |
| nōs | imputāverimus |
| vōs | imputāveritis |
| eī / eae / ea | imputāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | imputem |
| tū | imputēs |
| is / ea / id | imputet |
| nōs | imputēmus |
| vōs | imputētis |
| eī / eae / ea | imputent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | imputārem |
| tū | imputārēs |
| is / ea / id | imputāret |
| nōs | imputārēmus |
| vōs | imputārētis |
| eī / eae / ea | imputārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | imputāverim |
| tū | imputāverīs |
| is / ea / id | imputāverit |
| nōs | imputāverīmus |
| vōs | imputāverītis |
| eī / eae / ea | imputāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | imputāvissem |
| tū | imputāvissēs |
| is / ea / id | imputāvisset |
| nōs | imputāvissēmus |
| vōs | imputāvissētis |
| eī / eae / ea | imputāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | imputā |
| vōs | imputāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | imputātō |
| is / ea / id | imputātō |
| vōs | imputātōte |
| eī / eae / ea | imputantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | imputāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | imputāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | imputātūrum esse |
Participium praesēns
| — | imputāns |
Participium futūrum
| — | imputātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | imputandī |
Gerundium (datīvus)
| — | imputandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | imputandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | imputandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | imputātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | imputātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | imputor |
| tū | imputāris |
| is / ea / id | imputātur |
| nōs | imputāmur |
| vōs | imputāminī |
| eī / eae / ea | imputantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | imputābar |
| tū | imputābāris |
| is / ea / id | imputābātur |
| nōs | imputābāmur |
| vōs | imputābāminī |
| eī / eae / ea | imputābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | imputābor |
| tū | imputāberis |
| is / ea / id | imputābitur |
| nōs | imputābimur |
| vōs | imputābiminī |
| eī / eae / ea | imputābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | imputer |
| tū | imputēris |
| is / ea / id | imputētur |
| nōs | imputēmur |
| vōs | imputēminī |
| eī / eae / ea | imputentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | imputārer |
| tū | imputārēris |
| is / ea / id | imputārētur |
| nōs | imputārēmur |
| vōs | imputārēminī |
| eī / eae / ea | imputārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | imputāre |
| vōs | imputāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | imputātor |
| is / ea / id | imputātor |
| eī / eae / ea | imputantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | imputārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | imputātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | imputātum īrī |
Participium perfectum
| — | imputātus |
Participium futūrum
| — | imputandus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.