Conjugation of imprecor
[ˈɪm.prɛ.kɔr]to imprecate, call down a curse upon, curse, hex Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | imprecor |
| tū | imprecāris |
| is / ea / id | imprecātur |
| nōs | imprecāmur |
| vōs | imprecāminī |
| eī / eae / ea | imprecantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | imprecābar |
| tū | imprecābāris |
| is / ea / id | imprecābātur |
| nōs | imprecābāmur |
| vōs | imprecābāminī |
| eī / eae / ea | imprecābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | imprecābor |
| tū | imprecāberis |
| is / ea / id | imprecābitur |
| nōs | imprecābimur |
| vōs | imprecābiminī |
| eī / eae / ea | imprecābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | imprecer |
| tū | imprecēris |
| is / ea / id | imprecētur |
| nōs | imprecēmur |
| vōs | imprecēminī |
| eī / eae / ea | imprecentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | imprecārer |
| tū | imprecārēris |
| is / ea / id | imprecārētur |
| nōs | imprecārēmur |
| vōs | imprecārēminī |
| eī / eae / ea | imprecārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | imprecāre |
| vōs | imprecāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | imprecātor |
| is / ea / id | imprecātor |
| eī / eae / ea | imprecantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | imprecārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | imprecātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | imprecātūrum esse |
Participium praesēns
| — | imprecāns |
Participium futūrum
| — | imprecātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | imprecandī |
Gerundium (datīvus)
| — | imprecandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | imprecandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | imprecandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | imprecātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | imprecātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | imprecandus |