Conjugation of impleo
[ˈɪm.pɫe.oː]to fill up or with, fill fully; cover, fulfill. (+ genitive, ablative, or accusative case) Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | impleō |
| tū | implēs |
| is / ea / id | implet |
| nōs | implēmus |
| vōs | implētis |
| eī / eae / ea | implent |
Indicātīvus imperfectum
| ego | implēbam |
| tū | implēbās |
| is / ea / id | implēbat |
| nōs | implēbāmus |
| vōs | implēbātis |
| eī / eae / ea | implēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | implēbō |
| tū | implēbis |
| is / ea / id | implēbit |
| nōs | implēbimus |
| vōs | implēbitis |
| eī / eae / ea | implēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | implēvī |
| tū | implēvistī |
| is / ea / id | implēvit |
| nōs | implēvimus |
| vōs | implēvistis |
| eī / eae / ea | implēvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | implēveram |
| tū | implēverās |
| is / ea / id | implēverat |
| nōs | implēverāmus |
| vōs | implēverātis |
| eī / eae / ea | implēverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | implēverō |
| tū | implēveris |
| is / ea / id | implēverit |
| nōs | implēverimus |
| vōs | implēveritis |
| eī / eae / ea | implēverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | impleam |
| tū | impleās |
| is / ea / id | impleat |
| nōs | impleāmus |
| vōs | impleātis |
| eī / eae / ea | impleant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | implērem |
| tū | implērēs |
| is / ea / id | implēret |
| nōs | implērēmus |
| vōs | implērētis |
| eī / eae / ea | implērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | implēverim |
| tū | implēverīs |
| is / ea / id | implēverit |
| nōs | implēverīmus |
| vōs | implēverītis |
| eī / eae / ea | implēverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | implēvissem |
| tū | implēvissēs |
| is / ea / id | implēvisset |
| nōs | implēvissēmus |
| vōs | implēvissētis |
| eī / eae / ea | implēvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | implē |
| vōs | implēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | implētō |
| is / ea / id | implētō |
| vōs | implētōte |
| eī / eae / ea | implentō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | implēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | implēvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | implētūrum esse |
Participium praesēns
| — | implēns |
Participium futūrum
| — | implētūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | implendī |
Gerundium (datīvus)
| — | implendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | implendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | implendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | implētum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | implētū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | impleor |
| tū | implēris |
| is / ea / id | implētur |
| nōs | implēmur |
| vōs | implēminī |
| eī / eae / ea | implentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | implēbar |
| tū | implēbāris |
| is / ea / id | implēbātur |
| nōs | implēbāmur |
| vōs | implēbāminī |
| eī / eae / ea | implēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | implēbor |
| tū | implēberis |
| is / ea / id | implēbitur |
| nōs | implēbimur |
| vōs | implēbiminī |
| eī / eae / ea | implēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | implear |
| tū | impleāris |
| is / ea / id | impleātur |
| nōs | impleāmur |
| vōs | impleāminī |
| eī / eae / ea | impleantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | implērer |
| tū | implērēris |
| is / ea / id | implērētur |
| nōs | implērēmur |
| vōs | implērēminī |
| eī / eae / ea | implērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | implēre |
| vōs | implēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | implētor |
| is / ea / id | implētor |
| eī / eae / ea | implentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | implērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | implētum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | implētum īrī |
Participium perfectum
| — | implētus |
Participium futūrum
| — | implendus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.