Conjugation of impertio
[ɪmˈpɛr.ti.oː]to make one a sharer or partaker in any thing Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | impertiō |
| tū | impertīs |
| is / ea / id | impertit |
| nōs | impertīmus |
| vōs | impertītis |
| eī / eae / ea | impertiunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | impertiēbam |
| tū | impertiēbās |
| is / ea / id | impertiēbat |
| nōs | impertiēbāmus |
| vōs | impertiēbātis |
| eī / eae / ea | impertiēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | impertiam |
| tū | impertiēs |
| is / ea / id | impertiet |
| nōs | impertiēmus |
| vōs | impertiētis |
| eī / eae / ea | impertient |
Indicātīvus perfectum
| ego | impertīvī |
| tū | impertīvistī |
| is / ea / id | impertīvit |
| nōs | impertīvimus |
| vōs | impertīvistis |
| eī / eae / ea | impertīvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | impertīveram |
| tū | impertīverās |
| is / ea / id | impertīverat |
| nōs | impertīverāmus |
| vōs | impertīverātis |
| eī / eae / ea | impertīverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | impertīverō |
| tū | impertīveris |
| is / ea / id | impertīverit |
| nōs | impertīverimus |
| vōs | impertīveritis |
| eī / eae / ea | impertīverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | impertiam |
| tū | impertiās |
| is / ea / id | impertiat |
| nōs | impertiāmus |
| vōs | impertiātis |
| eī / eae / ea | impertiant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | impertīrem |
| tū | impertīrēs |
| is / ea / id | impertīret |
| nōs | impertīrēmus |
| vōs | impertīrētis |
| eī / eae / ea | impertīrent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | impertīverim |
| tū | impertīverīs |
| is / ea / id | impertīverit |
| nōs | impertīverīmus |
| vōs | impertīverītis |
| eī / eae / ea | impertīverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | impertīvissem |
| tū | impertīvissēs |
| is / ea / id | impertīvisset |
| nōs | impertīvissēmus |
| vōs | impertīvissētis |
| eī / eae / ea | impertīvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | impertī |
| vōs | impertīte |
Imperātīvus futūrum
| tū | impertītō |
| is / ea / id | impertītō |
| vōs | impertītōte |
| eī / eae / ea | impertiuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | impertīre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | impertīvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | impertītūrum esse |
Participium praesēns
| — | impertiēns |
Participium futūrum
| — | impertītūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | impertiendī |
Gerundium (datīvus)
| — | impertiendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | impertiendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | impertiendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | impertītum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | impertītū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | impertior |
| tū | impertīris |
| is / ea / id | impertītur |
| nōs | impertīmur |
| vōs | impertīminī |
| eī / eae / ea | impertiuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | impertiēbar |
| tū | impertiēbāris |
| is / ea / id | impertiēbātur |
| nōs | impertiēbāmur |
| vōs | impertiēbāminī |
| eī / eae / ea | impertiēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | impertiar |
| tū | impertiēris |
| is / ea / id | impertiētur |
| nōs | impertiēmur |
| vōs | impertiēminī |
| eī / eae / ea | impertientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | impertiar |
| tū | impertiāris |
| is / ea / id | impertiātur |
| nōs | impertiāmur |
| vōs | impertiāminī |
| eī / eae / ea | impertiantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | impertīrer |
| tū | impertīrēris |
| is / ea / id | impertīrētur |
| nōs | impertīrēmur |
| vōs | impertīrēminī |
| eī / eae / ea | impertīrentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | impertīre |
| vōs | impertīminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | impertītor |
| is / ea / id | impertītor |
| eī / eae / ea | impertiuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | impertīrī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | impertītum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | impertītum īrī |
Participium perfectum
| — | impertītus |
Participium futūrum
| — | impertiendus |