Conjugation of habito
[ˈha.bɪ.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of habitus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | habitō |
| tū | habitās |
| is / ea / id | habitat |
| nōs | habitāmus |
| vōs | habitātis |
| eī / eae / ea | habitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | habitābam |
| tū | habitābās |
| is / ea / id | habitābat |
| nōs | habitābāmus |
| vōs | habitābātis |
| eī / eae / ea | habitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | habitābō |
| tū | habitābis |
| is / ea / id | habitābit |
| nōs | habitābimus |
| vōs | habitābitis |
| eī / eae / ea | habitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | habitāvī |
| tū | habitāvistī |
| is / ea / id | habitāvit |
| nōs | habitāvimus |
| vōs | habitāvistis |
| eī / eae / ea | habitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | habitāveram |
| tū | habitāverās |
| is / ea / id | habitāverat |
| nōs | habitāverāmus |
| vōs | habitāverātis |
| eī / eae / ea | habitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | habitāverō |
| tū | habitāveris |
| is / ea / id | habitāverit |
| nōs | habitāverimus |
| vōs | habitāveritis |
| eī / eae / ea | habitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | habitem |
| tū | habitēs |
| is / ea / id | habitet |
| nōs | habitēmus |
| vōs | habitētis |
| eī / eae / ea | habitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | habitārem |
| tū | habitārēs |
| is / ea / id | habitāret |
| nōs | habitārēmus |
| vōs | habitārētis |
| eī / eae / ea | habitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | habitāverim |
| tū | habitāverīs |
| is / ea / id | habitāverit |
| nōs | habitāverīmus |
| vōs | habitāverītis |
| eī / eae / ea | habitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | habitāvissem |
| tū | habitāvissēs |
| is / ea / id | habitāvisset |
| nōs | habitāvissēmus |
| vōs | habitāvissētis |
| eī / eae / ea | habitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | habitā |
| vōs | habitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | habitātō |
| is / ea / id | habitātō |
| vōs | habitātōte |
| eī / eae / ea | habitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | habitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | habitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | habitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | habitāns |
Participium futūrum
| — | habitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | habitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | habitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | habitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | habitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | habitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | habitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | habitor |
| tū | habitāris |
| is / ea / id | habitātur |
| nōs | habitāmur |
| vōs | habitāminī |
| eī / eae / ea | habitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | habitābar |
| tū | habitābāris |
| is / ea / id | habitābātur |
| nōs | habitābāmur |
| vōs | habitābāminī |
| eī / eae / ea | habitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | habitābor |
| tū | habitāberis |
| is / ea / id | habitābitur |
| nōs | habitābimur |
| vōs | habitābiminī |
| eī / eae / ea | habitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | habiter |
| tū | habitēris |
| is / ea / id | habitētur |
| nōs | habitēmur |
| vōs | habitēminī |
| eī / eae / ea | habitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | habitārer |
| tū | habitārēris |
| is / ea / id | habitārētur |
| nōs | habitārēmur |
| vōs | habitārēminī |
| eī / eae / ea | habitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | habitāre |
| vōs | habitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | habitātor |
| is / ea / id | habitātor |
| eī / eae / ea | habitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | habitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | habitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | habitātum īrī |
Participium perfectum
| — | habitātus |
Participium futūrum
| — | habitandus |