Conjugation of glorior
/[ˈɡɫoː.ri.ɔr]/Equivalent to 'Brag': A boast or boasting; bragging; ostentatious pretence or self-glorification. Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | glōrior |
| tū | glōriāris |
| is / ea / id | glōriātur |
| nōs | glōriāmur |
| vōs | glōriāminī |
| eī / eae / ea | glōriantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | glōriābar |
| tū | glōriābāris |
| is / ea / id | glōriābātur |
| nōs | glōriābāmur |
| vōs | glōriābāminī |
| eī / eae / ea | glōriābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | glōriābor |
| tū | glōriāberis |
| is / ea / id | glōriābitur |
| nōs | glōriābimur |
| vōs | glōriābiminī |
| eī / eae / ea | glōriābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | glōrier |
| tū | glōriēris |
| is / ea / id | glōriētur |
| nōs | glōriēmur |
| vōs | glōriēminī |
| eī / eae / ea | glōrientur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | glōriārer |
| tū | glōriārēris |
| is / ea / id | glōriārētur |
| nōs | glōriārēmur |
| vōs | glōriārēminī |
| eī / eae / ea | glōriārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | glōriāre |
| vōs | glōriāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | glōriātor |
| is / ea / id | glōriātor |
| eī / eae / ea | glōriantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | glōriārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | glōriātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | glōriātūrum esse |
Participium praesēns
| — | glōriāns |
Participium futūrum
| — | glōriātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | glōriandī |
Gerundium (datīvus)
| — | glōriandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | glōriandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | glōriandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | glōriātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | glōriātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | glōriandus |