Conjugation of gesticulor
[ɡɛsˈtɪ.kʊ.ɫɔr]to mimic, pantomime, gesticulate Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | gesticulor |
| tū | gesticulāris |
| is / ea / id | gesticulātur |
| nōs | gesticulāmur |
| vōs | gesticulāminī |
| eī / eae / ea | gesticulantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | gesticulābar |
| tū | gesticulābāris |
| is / ea / id | gesticulābātur |
| nōs | gesticulābāmur |
| vōs | gesticulābāminī |
| eī / eae / ea | gesticulābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | gesticulābor |
| tū | gesticulāberis |
| is / ea / id | gesticulābitur |
| nōs | gesticulābimur |
| vōs | gesticulābiminī |
| eī / eae / ea | gesticulābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | gesticuler |
| tū | gesticulēris |
| is / ea / id | gesticulētur |
| nōs | gesticulēmur |
| vōs | gesticulēminī |
| eī / eae / ea | gesticulentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | gesticulārer |
| tū | gesticulārēris |
| is / ea / id | gesticulārētur |
| nōs | gesticulārēmur |
| vōs | gesticulārēminī |
| eī / eae / ea | gesticulārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | gesticulāre |
| vōs | gesticulāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | gesticulātor |
| is / ea / id | gesticulātor |
| eī / eae / ea | gesticulantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | gesticulārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | gesticulātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | gesticulātūrum esse |
Participium praesēns
| — | gesticulāns |
Participium futūrum
| — | gesticulātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | gesticulandī |
Gerundium (datīvus)
| — | gesticulandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | gesticulandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | gesticulandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | gesticulātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | gesticulātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | gesticulandus |