Conjugation of furor
[ˈfuː.rɔr]to take away by stealth, remove secretly, to withdraw Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | fūror |
| tū | fūrāris |
| is / ea / id | fūrātur |
| nōs | fūrāmur |
| vōs | fūrāminī |
| eī / eae / ea | fūrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | fūrābar |
| tū | fūrābāris |
| is / ea / id | fūrābātur |
| nōs | fūrābāmur |
| vōs | fūrābāminī |
| eī / eae / ea | fūrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | fūrābor |
| tū | fūrāberis |
| is / ea / id | fūrābitur |
| nōs | fūrābimur |
| vōs | fūrābiminī |
| eī / eae / ea | fūrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | fūrer |
| tū | fūrēris |
| is / ea / id | fūrētur |
| nōs | fūrēmur |
| vōs | fūrēminī |
| eī / eae / ea | fūrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | fūrārer |
| tū | fūrārēris |
| is / ea / id | fūrārētur |
| nōs | fūrārēmur |
| vōs | fūrārēminī |
| eī / eae / ea | fūrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | fūrāre |
| vōs | fūrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | fūrātor |
| is / ea / id | fūrātor |
| eī / eae / ea | fūrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | fūrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | fūrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | fūrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | fūrāns |
Participium futūrum
| — | fūrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | fūrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | fūrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | fūrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | fūrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | fūrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | fūrātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | fūrandus |