Conjugation of frustror
[ˈfruːs.trɔr]to disappoint, frustrate, defraud, cheat, deceive with false hopes Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | frūstror |
| tū | frūstrāris |
| is / ea / id | frūstrātur |
| nōs | frūstrāmur |
| vōs | frūstrāminī |
| eī / eae / ea | frūstrantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | frūstrābar |
| tū | frūstrābāris |
| is / ea / id | frūstrābātur |
| nōs | frūstrābāmur |
| vōs | frūstrābāminī |
| eī / eae / ea | frūstrābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | frūstrābor |
| tū | frūstrāberis |
| is / ea / id | frūstrābitur |
| nōs | frūstrābimur |
| vōs | frūstrābiminī |
| eī / eae / ea | frūstrābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | frūstrer |
| tū | frūstrēris |
| is / ea / id | frūstrētur |
| nōs | frūstrēmur |
| vōs | frūstrēminī |
| eī / eae / ea | frūstrentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | frūstrārer |
| tū | frūstrārēris |
| is / ea / id | frūstrārētur |
| nōs | frūstrārēmur |
| vōs | frūstrārēminī |
| eī / eae / ea | frūstrārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | frūstrāre |
| vōs | frūstrāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | frūstrātor |
| is / ea / id | frūstrātor |
| eī / eae / ea | frūstrantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | frūstrārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | frūstrātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | frūstrātūrum esse |
Participium praesēns
| — | frūstrāns |
Participium futūrum
| — | frūstrātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | frūstrandī |
Gerundium (datīvus)
| — | frūstrandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | frūstrandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | frūstrandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | frūstrātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | frūstrātū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | frūstrandus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.