Conjugation of ferior
[ˈfɛ.ri.ɔr]first-person singular present passive indicative of feriō Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | fērior |
| tū | fēriāris |
| is / ea / id | fēriātur |
| nōs | fēriāmur |
| vōs | fēriāminī |
| eī / eae / ea | fēriantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | fēriābar |
| tū | fēriābāris |
| is / ea / id | fēriābātur |
| nōs | fēriābāmur |
| vōs | fēriābāminī |
| eī / eae / ea | fēriābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | fēriābor |
| tū | fēriāberis |
| is / ea / id | fēriābitur |
| nōs | fēriābimur |
| vōs | fēriābiminī |
| eī / eae / ea | fēriābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | fērier |
| tū | fēriēris |
| is / ea / id | fēriētur |
| nōs | fēriēmur |
| vōs | fēriēminī |
| eī / eae / ea | fērientur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | fēriārer |
| tū | fēriārēris |
| is / ea / id | fēriārētur |
| nōs | fēriārēmur |
| vōs | fēriārēminī |
| eī / eae / ea | fēriārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | fēriāre |
| vōs | fēriāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | fēriātor |
| is / ea / id | fēriātor |
| eī / eae / ea | fēriantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | fēriārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | fēriātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | fēriātūrum esse |
Participium praesēns
| — | fēriāns |
Participium futūrum
| — | fēriātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | fēriandī |
Gerundium (datīvus)
| — | fēriandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | fēriandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | fēriandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | fēriātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | fēriātū |