Conjugation of exsulto
[ɛksˈsʊɫ.toː]to spring vigorously, leap or jump up Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | exsultō |
| tū | exsultās |
| is / ea / id | exsultat |
| nōs | exsultāmus |
| vōs | exsultātis |
| eī / eae / ea | exsultant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | exsultābam |
| tū | exsultābās |
| is / ea / id | exsultābat |
| nōs | exsultābāmus |
| vōs | exsultābātis |
| eī / eae / ea | exsultābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | exsultābō |
| tū | exsultābis |
| is / ea / id | exsultābit |
| nōs | exsultābimus |
| vōs | exsultābitis |
| eī / eae / ea | exsultābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | exsultāvī |
| tū | exsultāvistī |
| is / ea / id | exsultāvit |
| nōs | exsultāvimus |
| vōs | exsultāvistis |
| eī / eae / ea | exsultāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | exsultāveram |
| tū | exsultāverās |
| is / ea / id | exsultāverat |
| nōs | exsultāverāmus |
| vōs | exsultāverātis |
| eī / eae / ea | exsultāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | exsultāverō |
| tū | exsultāveris |
| is / ea / id | exsultāverit |
| nōs | exsultāverimus |
| vōs | exsultāveritis |
| eī / eae / ea | exsultāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | exsultem |
| tū | exsultēs |
| is / ea / id | exsultet |
| nōs | exsultēmus |
| vōs | exsultētis |
| eī / eae / ea | exsultent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | exsultārem |
| tū | exsultārēs |
| is / ea / id | exsultāret |
| nōs | exsultārēmus |
| vōs | exsultārētis |
| eī / eae / ea | exsultārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | exsultāverim |
| tū | exsultāverīs |
| is / ea / id | exsultāverit |
| nōs | exsultāverīmus |
| vōs | exsultāverītis |
| eī / eae / ea | exsultāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | exsultāvissem |
| tū | exsultāvissēs |
| is / ea / id | exsultāvisset |
| nōs | exsultāvissēmus |
| vōs | exsultāvissētis |
| eī / eae / ea | exsultāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | exsultā |
| vōs | exsultāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | exsultātō |
| is / ea / id | exsultātō |
| vōs | exsultātōte |
| eī / eae / ea | exsultantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | exsultāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | exsultāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | exsultātūrum esse |
Participium praesēns
| — | exsultāns |
Participium futūrum
| — | exsultātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | exsultandī |
Gerundium (datīvus)
| — | exsultandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | exsultandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | exsultandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | exsultātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | exsultātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | exsultor |
| tū | exsultāris |
| is / ea / id | exsultātur |
| nōs | exsultāmur |
| vōs | exsultāminī |
| eī / eae / ea | exsultantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | exsultābar |
| tū | exsultābāris |
| is / ea / id | exsultābātur |
| nōs | exsultābāmur |
| vōs | exsultābāminī |
| eī / eae / ea | exsultābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | exsultābor |
| tū | exsultāberis |
| is / ea / id | exsultābitur |
| nōs | exsultābimur |
| vōs | exsultābiminī |
| eī / eae / ea | exsultābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | exsulter |
| tū | exsultēris |
| is / ea / id | exsultētur |
| nōs | exsultēmur |
| vōs | exsultēminī |
| eī / eae / ea | exsultentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | exsultārer |
| tū | exsultārēris |
| is / ea / id | exsultārētur |
| nōs | exsultārēmur |
| vōs | exsultārēminī |
| eī / eae / ea | exsultārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | exsultāre |
| vōs | exsultāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | exsultātor |
| is / ea / id | exsultātor |
| eī / eae / ea | exsultantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | exsultārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | exsultātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | exsultātum īrī |
Participium perfectum
| — | exsultātus |
Participium futūrum
| — | exsultandus |