Conjugation of explico
/[ˈɛk.splɪ.koː]/to disentangle, solve, settle, arrange, regulate, adjust Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | explicō |
| tū | explicās |
| is / ea / id | explicat |
| nōs | explicāmus |
| vōs | explicātis |
| eī / eae / ea | explicant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | explicābam |
| tū | explicābās |
| is / ea / id | explicābat |
| nōs | explicābāmus |
| vōs | explicābātis |
| eī / eae / ea | explicābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | explicābō |
| tū | explicābis |
| is / ea / id | explicābit |
| nōs | explicābimus |
| vōs | explicābitis |
| eī / eae / ea | explicābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | explicāvī |
| tū | explicāvistī |
| is / ea / id | explicāvit |
| nōs | explicāvimus |
| vōs | explicāvistis |
| eī / eae / ea | explicāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | explicāveram |
| tū | explicāverās |
| is / ea / id | explicāverat |
| nōs | explicāverāmus |
| vōs | explicāverātis |
| eī / eae / ea | explicāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | explicāverō |
| tū | explicāveris |
| is / ea / id | explicāverit |
| nōs | explicāverimus |
| vōs | explicāveritis |
| eī / eae / ea | explicāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | explicem |
| tū | explicēs |
| is / ea / id | explicet |
| nōs | explicēmus |
| vōs | explicētis |
| eī / eae / ea | explicent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | explicārem |
| tū | explicārēs |
| is / ea / id | explicāret |
| nōs | explicārēmus |
| vōs | explicārētis |
| eī / eae / ea | explicārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | explicāverim |
| tū | explicāverīs |
| is / ea / id | explicāverit |
| nōs | explicāverīmus |
| vōs | explicāverītis |
| eī / eae / ea | explicāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | explicāvissem |
| tū | explicāvissēs |
| is / ea / id | explicāvisset |
| nōs | explicāvissēmus |
| vōs | explicāvissētis |
| eī / eae / ea | explicāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | explicā |
| vōs | explicāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | explicātō |
| is / ea / id | explicātō |
| vōs | explicātōte |
| eī / eae / ea | explicantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | explicāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | explicāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | explicātūrum esse |
Participium praesēns
| — | explicāns |
Participium futūrum
| — | explicātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | explicandī |
Gerundium (datīvus)
| — | explicandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | explicandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | explicandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | explicātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | explicātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | explicor |
| tū | explicāris |
| is / ea / id | explicātur |
| nōs | explicāmur |
| vōs | explicāminī |
| eī / eae / ea | explicantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | explicābar |
| tū | explicābāris |
| is / ea / id | explicābātur |
| nōs | explicābāmur |
| vōs | explicābāminī |
| eī / eae / ea | explicābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | explicābor |
| tū | explicāberis |
| is / ea / id | explicābitur |
| nōs | explicābimur |
| vōs | explicābiminī |
| eī / eae / ea | explicābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | explicer |
| tū | explicēris |
| is / ea / id | explicētur |
| nōs | explicēmur |
| vōs | explicēminī |
| eī / eae / ea | explicentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | explicārer |
| tū | explicārēris |
| is / ea / id | explicārētur |
| nōs | explicārēmur |
| vōs | explicārēminī |
| eī / eae / ea | explicārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | explicāre |
| vōs | explicāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | explicātor |
| is / ea / id | explicātor |
| eī / eae / ea | explicantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | explicārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | explicātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | explicātum īrī |
Participium perfectum
| — | explicātus |
Participium futūrum
| — | explicandus |