Conjugation of expleo
[ˈɛk.spɫe.oː]to appease, satisfy, placate the thirst, satiate the hunger Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | expleō |
| tū | explēs |
| is / ea / id | explet |
| nōs | explēmus |
| vōs | explētis |
| eī / eae / ea | explent |
Indicātīvus imperfectum
| ego | explēbam |
| tū | explēbās |
| is / ea / id | explēbat |
| nōs | explēbāmus |
| vōs | explēbātis |
| eī / eae / ea | explēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | explēbō |
| tū | explēbis |
| is / ea / id | explēbit |
| nōs | explēbimus |
| vōs | explēbitis |
| eī / eae / ea | explēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | explēvī |
| tū | explēvistī |
| is / ea / id | explēvit |
| nōs | explēvimus |
| vōs | explēvistis |
| eī / eae / ea | explēvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | explēveram |
| tū | explēverās |
| is / ea / id | explēverat |
| nōs | explēverāmus |
| vōs | explēverātis |
| eī / eae / ea | explēverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | explēverō |
| tū | explēveris |
| is / ea / id | explēverit |
| nōs | explēverimus |
| vōs | explēveritis |
| eī / eae / ea | explēverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | expleam |
| tū | expleās |
| is / ea / id | expleat |
| nōs | expleāmus |
| vōs | expleātis |
| eī / eae / ea | expleant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | explērem |
| tū | explērēs |
| is / ea / id | explēret |
| nōs | explērēmus |
| vōs | explērētis |
| eī / eae / ea | explērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | explēverim |
| tū | explēverīs |
| is / ea / id | explēverit |
| nōs | explēverīmus |
| vōs | explēverītis |
| eī / eae / ea | explēverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | explēvissem |
| tū | explēvissēs |
| is / ea / id | explēvisset |
| nōs | explēvissēmus |
| vōs | explēvissētis |
| eī / eae / ea | explēvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | explē |
| vōs | explēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | explētō |
| is / ea / id | explētō |
| vōs | explētōte |
| eī / eae / ea | explentō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | explēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | explēvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | explētūrum esse |
Participium praesēns
| — | explēns |
Participium futūrum
| — | explētūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | explendī |
Gerundium (datīvus)
| — | explendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | explendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | explendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | explētum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | explētū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | expleor |
| tū | explēris |
| is / ea / id | explētur |
| nōs | explēmur |
| vōs | explēminī |
| eī / eae / ea | explentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | explēbar |
| tū | explēbāris |
| is / ea / id | explēbātur |
| nōs | explēbāmur |
| vōs | explēbāminī |
| eī / eae / ea | explēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | explēbor |
| tū | explēberis |
| is / ea / id | explēbitur |
| nōs | explēbimur |
| vōs | explēbiminī |
| eī / eae / ea | explēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | explear |
| tū | expleāris |
| is / ea / id | expleātur |
| nōs | expleāmur |
| vōs | expleāminī |
| eī / eae / ea | expleantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | explērer |
| tū | explērēris |
| is / ea / id | explērētur |
| nōs | explērēmur |
| vōs | explērēminī |
| eī / eae / ea | explērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | explēre |
| vōs | explēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | explētor |
| is / ea / id | explētor |
| eī / eae / ea | explentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | explērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | explētum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | explētum īrī |
Participium perfectum
| — | explētus |
Participium futūrum
| — | explendus |