Conjugation of expio
[ˈɛk.spi.oː]to make amends or atonement for a crime or a criminal; atone for, expiate, purge by sacrifice; repair, appease Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | expiō |
| tū | expiās |
| is / ea / id | expiat |
| nōs | expiāmus |
| vōs | expiātis |
| eī / eae / ea | expiant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | expiābam |
| tū | expiābās |
| is / ea / id | expiābat |
| nōs | expiābāmus |
| vōs | expiābātis |
| eī / eae / ea | expiābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | expiābō |
| tū | expiābis |
| is / ea / id | expiābit |
| nōs | expiābimus |
| vōs | expiābitis |
| eī / eae / ea | expiābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | expiāvī |
| tū | expiāvistī |
| is / ea / id | expiāvit |
| nōs | expiāvimus |
| vōs | expiāvistis |
| eī / eae / ea | expiāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | expiāveram |
| tū | expiāverās |
| is / ea / id | expiāverat |
| nōs | expiāverāmus |
| vōs | expiāverātis |
| eī / eae / ea | expiāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | expiāverō |
| tū | expiāveris |
| is / ea / id | expiāverit |
| nōs | expiāverimus |
| vōs | expiāveritis |
| eī / eae / ea | expiāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | expiem |
| tū | expiēs |
| is / ea / id | expiet |
| nōs | expiēmus |
| vōs | expiētis |
| eī / eae / ea | expient |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | expiārem |
| tū | expiārēs |
| is / ea / id | expiāret |
| nōs | expiārēmus |
| vōs | expiārētis |
| eī / eae / ea | expiārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | expiāverim |
| tū | expiāverīs |
| is / ea / id | expiāverit |
| nōs | expiāverīmus |
| vōs | expiāverītis |
| eī / eae / ea | expiāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | expiāvissem |
| tū | expiāvissēs |
| is / ea / id | expiāvisset |
| nōs | expiāvissēmus |
| vōs | expiāvissētis |
| eī / eae / ea | expiāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | expiā |
| vōs | expiāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | expiātō |
| is / ea / id | expiātō |
| vōs | expiātōte |
| eī / eae / ea | expiantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | expiāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | expiāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | expiātūrum esse |
Participium praesēns
| — | expiāns |
Participium futūrum
| — | expiātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | expiandī |
Gerundium (datīvus)
| — | expiandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | expiandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | expiandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | expiātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | expiātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | expior |
| tū | expiāris |
| is / ea / id | expiātur |
| nōs | expiāmur |
| vōs | expiāminī |
| eī / eae / ea | expiantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | expiābar |
| tū | expiābāris |
| is / ea / id | expiābātur |
| nōs | expiābāmur |
| vōs | expiābāminī |
| eī / eae / ea | expiābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | expiābor |
| tū | expiāberis |
| is / ea / id | expiābitur |
| nōs | expiābimur |
| vōs | expiābiminī |
| eī / eae / ea | expiābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | expier |
| tū | expiēris |
| is / ea / id | expiētur |
| nōs | expiēmur |
| vōs | expiēminī |
| eī / eae / ea | expientur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | expiārer |
| tū | expiārēris |
| is / ea / id | expiārētur |
| nōs | expiārēmur |
| vōs | expiārēminī |
| eī / eae / ea | expiārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | expiāre |
| vōs | expiāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | expiātor |
| is / ea / id | expiātor |
| eī / eae / ea | expiantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | expiārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | expiātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | expiātum īrī |
Participium perfectum
| — | expiātus |
Participium futūrum
| — | expiandus |