HomeServicesBlogDictionariesContactSpanish Course
← expurgo — definición

Conjugation of expurgo

Regular CEFR B1
/[ɛkˈspuːr.ɡoː]/

to exculpate, vindicate, justify, excuse Ver definición completa →

Vox āctīva

Indicātīvus praesēns
ego expūrgō
expūrgās
is / ea / id expūrgat
nōs expūrgāmus
vōs expūrgātis
eī / eae / ea expūrgant
Indicātīvus imperfectum
ego expūrgābam
expūrgābās
is / ea / id expūrgābat
nōs expūrgābāmus
vōs expūrgābātis
eī / eae / ea expūrgābant
Indicātīvus futūrum
ego expūrgābō
expūrgābis
is / ea / id expūrgābit
nōs expūrgābimus
vōs expūrgābitis
eī / eae / ea expūrgābunt
Indicātīvus perfectum
ego expūrgāvī
expūrgāvistī
is / ea / id expūrgāvit
nōs expūrgāvimus
vōs expūrgāvistis
eī / eae / ea expūrgāvērunt
Indicātīvus plūsquamperfectum
ego expūrgāveram
expūrgāverās
is / ea / id expūrgāverat
nōs expūrgāverāmus
vōs expūrgāverātis
eī / eae / ea expūrgāverant
Indicātīvus futūrum exāctum
ego expūrgāverō
expūrgāveris
is / ea / id expūrgāverit
nōs expūrgāverimus
vōs expūrgāveritis
eī / eae / ea expūrgāverint
Coniūnctīvus praesēns
ego expūrgem
expūrgēs
is / ea / id expūrget
nōs expūrgēmus
vōs expūrgētis
eī / eae / ea expūrgent
Coniūnctīvus imperfectum
ego expūrgārem
expūrgārēs
is / ea / id expūrgāret
nōs expūrgārēmus
vōs expūrgārētis
eī / eae / ea expūrgārent
Coniūnctīvus perfectum
ego expūrgāverim
expūrgāverīs
is / ea / id expūrgāverit
nōs expūrgāverīmus
vōs expūrgāverītis
eī / eae / ea expūrgāverint
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
ego expūrgāvissem
expūrgāvissēs
is / ea / id expūrgāvisset
nōs expūrgāvissēmus
vōs expūrgāvissētis
eī / eae / ea expūrgāvissent
Imperātīvus praesēns
expūrgā
vōs expūrgāte
Imperātīvus futūrum
expūrgātō
is / ea / id expūrgātō
vōs expūrgātōte
eī / eae / ea expūrgantō
Īnfīnītīvus praesēns
expūrgāre
Īnfīnītīvus perfectum
expūrgāvisse
Īnfīnītīvus futūrum
expūrgātūrum esse
Participium praesēns
expūrgāns
Participium futūrum
expūrgātūrus
Gerundium (genitīvus)
expūrgandī
Gerundium (datīvus)
expūrgandō
Gerundium (accūsātīvus)
expūrgandum
Gerundium (ablātīvus)
expūrgandō
Supīnum (accūsātīvus)
expūrgātum
Supīnum (ablātīvus)
expūrgātū

Vox passīva

Indicātīvus praesēns
ego expūrgor
expūrgāris
is / ea / id expūrgātur
nōs expūrgāmur
vōs expūrgāminī
eī / eae / ea expūrgantur
Indicātīvus imperfectum
ego expūrgābar
expūrgābāris
is / ea / id expūrgābātur
nōs expūrgābāmur
vōs expūrgābāminī
eī / eae / ea expūrgābantur
Indicātīvus futūrum
ego expūrgābor
expūrgāberis
is / ea / id expūrgābitur
nōs expūrgābimur
vōs expūrgābiminī
eī / eae / ea expūrgābuntur
Coniūnctīvus praesēns
ego expūrger
expūrgēris
is / ea / id expūrgētur
nōs expūrgēmur
vōs expūrgēminī
eī / eae / ea expūrgentur
Coniūnctīvus imperfectum
ego expūrgārer
expūrgārēris
is / ea / id expūrgārētur
nōs expūrgārēmur
vōs expūrgārēminī
eī / eae / ea expūrgārentur
Imperātīvus praesēns
expūrgāre
vōs expūrgāminī
Imperātīvus futūrum
expūrgātor
is / ea / id expūrgātor
eī / eae / ea expūrgantor
Īnfīnītīvus praesēns
expūrgārī
Īnfīnītīvus perfectum
expūrgātum esse
Īnfīnītīvus futūrum
expūrgātum īrī
Participium perfectum
expūrgātus
Participium futūrum
expūrgandus

Más conjugaciones

Explore the Latina dictionary

Look up any Latin word for definitions, equivalents in 94 languages, and more.

Open Dictionary