Conjugation of exolesco
[ɛk.sɔˈɫeːs.koː]to grow out of use, out of date, to become obsolete, to pass away, cease Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | exolēscō |
| tū | exolēscis |
| is / ea / id | exolēscit |
| nōs | exolēscimus |
| vōs | exolēscitis |
| eī / eae / ea | exolēscunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | exolēscēbam |
| tū | exolēscēbās |
| is / ea / id | exolēscēbat |
| nōs | exolēscēbāmus |
| vōs | exolēscēbātis |
| eī / eae / ea | exolēscēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | exolēscam |
| tū | exolēscēs |
| is / ea / id | exolēscet |
| nōs | exolēscēmus |
| vōs | exolēscētis |
| eī / eae / ea | exolēscent |
Indicātīvus perfectum
| ego | exolēvī |
| tū | exolēvistī |
| is / ea / id | exolēvit |
| nōs | exolēvimus |
| vōs | exolēvistis |
| eī / eae / ea | exolēvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | exolēveram |
| tū | exolēverās |
| is / ea / id | exolēverat |
| nōs | exolēverāmus |
| vōs | exolēverātis |
| eī / eae / ea | exolēverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | exolēverō |
| tū | exolēveris |
| is / ea / id | exolēverit |
| nōs | exolēverimus |
| vōs | exolēveritis |
| eī / eae / ea | exolēverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | exolēscam |
| tū | exolēscās |
| is / ea / id | exolēscat |
| nōs | exolēscāmus |
| vōs | exolēscātis |
| eī / eae / ea | exolēscant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | exolēscerem |
| tū | exolēscerēs |
| is / ea / id | exolēsceret |
| nōs | exolēscerēmus |
| vōs | exolēscerētis |
| eī / eae / ea | exolēscerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | exolēverim |
| tū | exolēverīs |
| is / ea / id | exolēverit |
| nōs | exolēverīmus |
| vōs | exolēverītis |
| eī / eae / ea | exolēverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | exolēvissem |
| tū | exolēvissēs |
| is / ea / id | exolēvisset |
| nōs | exolēvissēmus |
| vōs | exolēvissētis |
| eī / eae / ea | exolēvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | exolēsce |
| vōs | exolēscite |
Imperātīvus futūrum
| tū | exolēscitō |
| is / ea / id | exolēscitō |
| vōs | exolēscitōte |
| eī / eae / ea | exolēscuntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | exolēscere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | exolēvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | exolētūrum esse |
Participium praesēns
| — | exolēscēns |
Participium futūrum
| — | exolētūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | exolēscendī |
Gerundium (datīvus)
| — | exolēscendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | exolēscendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | exolēscendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | exolētum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | exolētū |