Conjugation of eloquor
[ˈeː.ɫɔ.kʷɔr]to speak or utter plainly; to speak out; pronounce, declare, state, express; divulge Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | ēloquor |
| tū | ēloqueris |
| is / ea / id | ēloquitur |
| nōs | ēloquimur |
| vōs | ēloquiminī |
| eī / eae / ea | ēloquuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | ēloquēbar |
| tū | ēloquēbāris |
| is / ea / id | ēloquēbātur |
| nōs | ēloquēbāmur |
| vōs | ēloquēbāminī |
| eī / eae / ea | ēloquēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | ēloquar |
| tū | ēloquēris |
| is / ea / id | ēloquētur |
| nōs | ēloquēmur |
| vōs | ēloquēminī |
| eī / eae / ea | ēloquentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | ēloquar |
| tū | ēloquāris |
| is / ea / id | ēloquātur |
| nōs | ēloquāmur |
| vōs | ēloquāminī |
| eī / eae / ea | ēloquantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | ēloquerer |
| tū | ēloquerēris |
| is / ea / id | ēloquerētur |
| nōs | ēloquerēmur |
| vōs | ēloquerēminī |
| eī / eae / ea | ēloquerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | ēloquere |
| vōs | ēloquiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | ēloquitor |
| is / ea / id | ēloquitor |
| eī / eae / ea | ēloquuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | ēloquī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | ēlocūtum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | ēlocūtūrum esse |
Participium praesēns
| — | ēloquēns |
Participium futūrum
| — | ēlocūtūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | ēloquendī |
Gerundium (datīvus)
| — | ēloquendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | ēloquendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | ēloquendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | ēlocūtum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | ēlocūtū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | ēloquendus |