Conjugation of dubito
[ˈdʊ.bɪ.toː]to waver (in opinion), be uncertain, doubt, question, be in doubt Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dubitō |
| tū | dubitās |
| is / ea / id | dubitat |
| nōs | dubitāmus |
| vōs | dubitātis |
| eī / eae / ea | dubitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dubitābam |
| tū | dubitābās |
| is / ea / id | dubitābat |
| nōs | dubitābāmus |
| vōs | dubitābātis |
| eī / eae / ea | dubitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dubitābō |
| tū | dubitābis |
| is / ea / id | dubitābit |
| nōs | dubitābimus |
| vōs | dubitābitis |
| eī / eae / ea | dubitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dubitāvī |
| tū | dubitāvistī |
| is / ea / id | dubitāvit |
| nōs | dubitāvimus |
| vōs | dubitāvistis |
| eī / eae / ea | dubitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dubitāveram |
| tū | dubitāverās |
| is / ea / id | dubitāverat |
| nōs | dubitāverāmus |
| vōs | dubitāverātis |
| eī / eae / ea | dubitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dubitāverō |
| tū | dubitāveris |
| is / ea / id | dubitāverit |
| nōs | dubitāverimus |
| vōs | dubitāveritis |
| eī / eae / ea | dubitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dubitem |
| tū | dubitēs |
| is / ea / id | dubitet |
| nōs | dubitēmus |
| vōs | dubitētis |
| eī / eae / ea | dubitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dubitārem |
| tū | dubitārēs |
| is / ea / id | dubitāret |
| nōs | dubitārēmus |
| vōs | dubitārētis |
| eī / eae / ea | dubitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dubitāverim |
| tū | dubitāverīs |
| is / ea / id | dubitāverit |
| nōs | dubitāverīmus |
| vōs | dubitāverītis |
| eī / eae / ea | dubitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dubitāvissem |
| tū | dubitāvissēs |
| is / ea / id | dubitāvisset |
| nōs | dubitāvissēmus |
| vōs | dubitāvissētis |
| eī / eae / ea | dubitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dubitā |
| vōs | dubitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dubitātō |
| is / ea / id | dubitātō |
| vōs | dubitātōte |
| eī / eae / ea | dubitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dubitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dubitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dubitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dubitāns |
Participium futūrum
| — | dubitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dubitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dubitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dubitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dubitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dubitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dubitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dubitor |
| tū | dubitāris |
| is / ea / id | dubitātur |
| nōs | dubitāmur |
| vōs | dubitāminī |
| eī / eae / ea | dubitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dubitābar |
| tū | dubitābāris |
| is / ea / id | dubitābātur |
| nōs | dubitābāmur |
| vōs | dubitābāminī |
| eī / eae / ea | dubitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dubitābor |
| tū | dubitāberis |
| is / ea / id | dubitābitur |
| nōs | dubitābimur |
| vōs | dubitābiminī |
| eī / eae / ea | dubitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dubiter |
| tū | dubitēris |
| is / ea / id | dubitētur |
| nōs | dubitēmur |
| vōs | dubitēminī |
| eī / eae / ea | dubitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dubitārer |
| tū | dubitārēris |
| is / ea / id | dubitārētur |
| nōs | dubitārēmur |
| vōs | dubitārēminī |
| eī / eae / ea | dubitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dubitāre |
| vōs | dubitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dubitātor |
| is / ea / id | dubitātor |
| eī / eae / ea | dubitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dubitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dubitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dubitātum īrī |
Participium perfectum
| — | dubitātus |
Participium futūrum
| — | dubitandus |