Conjugation of divello
[diːˈwɛl.loː]to rend; tear apart, asunder, away or in pieces; remove Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dīvellō |
| tū | dīvellis |
| is / ea / id | dīvellit |
| nōs | dīvellimus |
| vōs | dīvellitis |
| eī / eae / ea | dīvellunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dīvellēbam |
| tū | dīvellēbās |
| is / ea / id | dīvellēbat |
| nōs | dīvellēbāmus |
| vōs | dīvellēbātis |
| eī / eae / ea | dīvellēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dīvellam |
| tū | dīvellēs |
| is / ea / id | dīvellet |
| nōs | dīvellēmus |
| vōs | dīvellētis |
| eī / eae / ea | dīvellent |
Indicātīvus perfectum
| ego | dīvellī |
| tū | dīvellistī |
| is / ea / id | dīvellit |
| nōs | dīvellimus |
| vōs | dīvellistis |
| eī / eae / ea | dīvellērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dīvelleram |
| tū | dīvellerās |
| is / ea / id | dīvellerat |
| nōs | dīvellerāmus |
| vōs | dīvellerātis |
| eī / eae / ea | dīvellerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dīvellerō |
| tū | dīvelleris |
| is / ea / id | dīvellerit |
| nōs | dīvellerimus |
| vōs | dīvelleritis |
| eī / eae / ea | dīvellerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dīvellam |
| tū | dīvellās |
| is / ea / id | dīvellat |
| nōs | dīvellāmus |
| vōs | dīvellātis |
| eī / eae / ea | dīvellant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dīvellerem |
| tū | dīvellerēs |
| is / ea / id | dīvelleret |
| nōs | dīvellerēmus |
| vōs | dīvellerētis |
| eī / eae / ea | dīvellerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dīvellerim |
| tū | dīvellerīs |
| is / ea / id | dīvellerit |
| nōs | dīvellerīmus |
| vōs | dīvellerītis |
| eī / eae / ea | dīvellerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dīvellissem |
| tū | dīvellissēs |
| is / ea / id | dīvellisset |
| nōs | dīvellissēmus |
| vōs | dīvellissētis |
| eī / eae / ea | dīvellissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dīvelle |
| vōs | dīvellite |
Imperātīvus futūrum
| tū | dīvellitō |
| is / ea / id | dīvellitō |
| vōs | dīvellitōte |
| eī / eae / ea | dīvelluntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dīvellere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dīvellisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dīvulsūrum esse |
Participium praesēns
| — | dīvellēns |
Participium futūrum
| — | dīvulsūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dīvellendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dīvellendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dīvellendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dīvellendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dīvulsum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dīvulsū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dīvellor |
| tū | dīvelleris |
| is / ea / id | dīvellitur |
| nōs | dīvellimur |
| vōs | dīvelliminī |
| eī / eae / ea | dīvelluntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dīvellēbar |
| tū | dīvellēbāris |
| is / ea / id | dīvellēbātur |
| nōs | dīvellēbāmur |
| vōs | dīvellēbāminī |
| eī / eae / ea | dīvellēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dīvellar |
| tū | dīvellēris |
| is / ea / id | dīvellētur |
| nōs | dīvellēmur |
| vōs | dīvellēminī |
| eī / eae / ea | dīvellentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dīvellar |
| tū | dīvellāris |
| is / ea / id | dīvellātur |
| nōs | dīvellāmur |
| vōs | dīvellāminī |
| eī / eae / ea | dīvellantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dīvellerer |
| tū | dīvellerēris |
| is / ea / id | dīvellerētur |
| nōs | dīvellerēmur |
| vōs | dīvellerēminī |
| eī / eae / ea | dīvellerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dīvellere |
| vōs | dīvelliminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dīvellitor |
| is / ea / id | dīvellitor |
| eī / eae / ea | dīvelluntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dīvellī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dīvulsum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dīvulsum īrī |
Participium perfectum
| — | dīvulsus |
Participium futūrum
| — | dīvellendus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.