Conjugation of dissipo
[ˈdɪs.sɪ.poː]to demolish, overthrow, destroy, ruin Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dissipō |
| tū | dissipās |
| is / ea / id | dissipat |
| nōs | dissipāmus |
| vōs | dissipātis |
| eī / eae / ea | dissipant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dissipābam |
| tū | dissipābās |
| is / ea / id | dissipābat |
| nōs | dissipābāmus |
| vōs | dissipābātis |
| eī / eae / ea | dissipābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dissipābō |
| tū | dissipābis |
| is / ea / id | dissipābit |
| nōs | dissipābimus |
| vōs | dissipābitis |
| eī / eae / ea | dissipābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dissipāvī |
| tū | dissipāvistī |
| is / ea / id | dissipāvit |
| nōs | dissipāvimus |
| vōs | dissipāvistis |
| eī / eae / ea | dissipāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dissipāveram |
| tū | dissipāverās |
| is / ea / id | dissipāverat |
| nōs | dissipāverāmus |
| vōs | dissipāverātis |
| eī / eae / ea | dissipāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dissipāverō |
| tū | dissipāveris |
| is / ea / id | dissipāverit |
| nōs | dissipāverimus |
| vōs | dissipāveritis |
| eī / eae / ea | dissipāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dissipem |
| tū | dissipēs |
| is / ea / id | dissipet |
| nōs | dissipēmus |
| vōs | dissipētis |
| eī / eae / ea | dissipent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dissipārem |
| tū | dissipārēs |
| is / ea / id | dissipāret |
| nōs | dissipārēmus |
| vōs | dissipārētis |
| eī / eae / ea | dissipārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dissipāverim |
| tū | dissipāverīs |
| is / ea / id | dissipāverit |
| nōs | dissipāverīmus |
| vōs | dissipāverītis |
| eī / eae / ea | dissipāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dissipāvissem |
| tū | dissipāvissēs |
| is / ea / id | dissipāvisset |
| nōs | dissipāvissēmus |
| vōs | dissipāvissētis |
| eī / eae / ea | dissipāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dissipā |
| vōs | dissipāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dissipātō |
| is / ea / id | dissipātō |
| vōs | dissipātōte |
| eī / eae / ea | dissipantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dissipāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dissipāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dissipātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dissipāns |
Participium futūrum
| — | dissipātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dissipandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dissipandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dissipandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dissipandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dissipātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dissipātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dissipor |
| tū | dissipāris |
| is / ea / id | dissipātur |
| nōs | dissipāmur |
| vōs | dissipāminī |
| eī / eae / ea | dissipantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dissipābar |
| tū | dissipābāris |
| is / ea / id | dissipābātur |
| nōs | dissipābāmur |
| vōs | dissipābāminī |
| eī / eae / ea | dissipābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dissipābor |
| tū | dissipāberis |
| is / ea / id | dissipābitur |
| nōs | dissipābimur |
| vōs | dissipābiminī |
| eī / eae / ea | dissipābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dissiper |
| tū | dissipēris |
| is / ea / id | dissipētur |
| nōs | dissipēmur |
| vōs | dissipēminī |
| eī / eae / ea | dissipentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dissipārer |
| tū | dissipārēris |
| is / ea / id | dissipārētur |
| nōs | dissipārēmur |
| vōs | dissipārēminī |
| eī / eae / ea | dissipārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dissipāre |
| vōs | dissipāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dissipātor |
| is / ea / id | dissipātor |
| eī / eae / ea | dissipantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dissipārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dissipātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dissipātum īrī |
Participium perfectum
| — | dissipātus |
Participium futūrum
| — | dissipandus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.