Conjugation of dissideo
[dɪsˈsɪ.de.oː]to be unlike, different or dissimilar; differ, disagree Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dissideō |
| tū | dissidēs |
| is / ea / id | dissidet |
| nōs | dissidēmus |
| vōs | dissidētis |
| eī / eae / ea | dissident |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dissidēbam |
| tū | dissidēbās |
| is / ea / id | dissidēbat |
| nōs | dissidēbāmus |
| vōs | dissidēbātis |
| eī / eae / ea | dissidēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dissidēbō |
| tū | dissidēbis |
| is / ea / id | dissidēbit |
| nōs | dissidēbimus |
| vōs | dissidēbitis |
| eī / eae / ea | dissidēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dissēdī |
| tū | dissēdistī |
| is / ea / id | dissēdit |
| nōs | dissēdimus |
| vōs | dissēdistis |
| eī / eae / ea | dissēdērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dissēderam |
| tū | dissēderās |
| is / ea / id | dissēderat |
| nōs | dissēderāmus |
| vōs | dissēderātis |
| eī / eae / ea | dissēderant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dissēderō |
| tū | dissēderis |
| is / ea / id | dissēderit |
| nōs | dissēderimus |
| vōs | dissēderitis |
| eī / eae / ea | dissēderint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dissideam |
| tū | dissideās |
| is / ea / id | dissideat |
| nōs | dissideāmus |
| vōs | dissideātis |
| eī / eae / ea | dissideant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dissidērem |
| tū | dissidērēs |
| is / ea / id | dissidēret |
| nōs | dissidērēmus |
| vōs | dissidērētis |
| eī / eae / ea | dissidērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dissēderim |
| tū | dissēderīs |
| is / ea / id | dissēderit |
| nōs | dissēderīmus |
| vōs | dissēderītis |
| eī / eae / ea | dissēderint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dissēdissem |
| tū | dissēdissēs |
| is / ea / id | dissēdisset |
| nōs | dissēdissēmus |
| vōs | dissēdissētis |
| eī / eae / ea | dissēdissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dissidē |
| vōs | dissidēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dissidētō |
| is / ea / id | dissidētō |
| vōs | dissidētōte |
| eī / eae / ea | dissidentō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dissidēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dissēdisse |
Participium praesēns
| — | dissidēns |
Gerundium (genitīvus)
| — | dissidendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dissidendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dissidendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dissidendō |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| is / ea / id | dissidētur |
Indicātīvus imperfectum
| is / ea / id | dissidēbātur |
Indicātīvus futūrum
| is / ea / id | dissidēbitur |
Coniūnctīvus praesēns
| is / ea / id | dissideātur |
Coniūnctīvus imperfectum
| is / ea / id | dissidērētur |
Imperātīvus futūrum
| is / ea / id | dissidētor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dissidērī |
Participium futūrum
| — | dissidendum |