Conjugation of disserto
dative/ablative masculine/neuter singular of dissertus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dissertō |
| tū | dissertās |
| is / ea / id | dissertat |
| nōs | dissertāmus |
| vōs | dissertātis |
| eī / eae / ea | dissertant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dissertābam |
| tū | dissertābās |
| is / ea / id | dissertābat |
| nōs | dissertābāmus |
| vōs | dissertābātis |
| eī / eae / ea | dissertābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dissertābō |
| tū | dissertābis |
| is / ea / id | dissertābit |
| nōs | dissertābimus |
| vōs | dissertābitis |
| eī / eae / ea | dissertābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dissertāvī |
| tū | dissertāvistī |
| is / ea / id | dissertāvit |
| nōs | dissertāvimus |
| vōs | dissertāvistis |
| eī / eae / ea | dissertāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dissertāveram |
| tū | dissertāverās |
| is / ea / id | dissertāverat |
| nōs | dissertāverāmus |
| vōs | dissertāverātis |
| eī / eae / ea | dissertāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dissertāverō |
| tū | dissertāveris |
| is / ea / id | dissertāverit |
| nōs | dissertāverimus |
| vōs | dissertāveritis |
| eī / eae / ea | dissertāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dissertem |
| tū | dissertēs |
| is / ea / id | dissertet |
| nōs | dissertēmus |
| vōs | dissertētis |
| eī / eae / ea | dissertent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dissertārem |
| tū | dissertārēs |
| is / ea / id | dissertāret |
| nōs | dissertārēmus |
| vōs | dissertārētis |
| eī / eae / ea | dissertārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dissertāverim |
| tū | dissertāverīs |
| is / ea / id | dissertāverit |
| nōs | dissertāverīmus |
| vōs | dissertāverītis |
| eī / eae / ea | dissertāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dissertāvissem |
| tū | dissertāvissēs |
| is / ea / id | dissertāvisset |
| nōs | dissertāvissēmus |
| vōs | dissertāvissētis |
| eī / eae / ea | dissertāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dissertā |
| vōs | dissertāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dissertātō |
| is / ea / id | dissertātō |
| vōs | dissertātōte |
| eī / eae / ea | dissertantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dissertāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dissertāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dissertātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dissertāns |
Participium futūrum
| — | dissertātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dissertandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dissertandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dissertandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dissertandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dissertātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dissertātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dissertor |
| tū | dissertāris |
| is / ea / id | dissertātur |
| nōs | dissertāmur |
| vōs | dissertāminī |
| eī / eae / ea | dissertantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dissertābar |
| tū | dissertābāris |
| is / ea / id | dissertābātur |
| nōs | dissertābāmur |
| vōs | dissertābāminī |
| eī / eae / ea | dissertābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dissertābor |
| tū | dissertāberis |
| is / ea / id | dissertābitur |
| nōs | dissertābimur |
| vōs | dissertābiminī |
| eī / eae / ea | dissertābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | disserter |
| tū | dissertēris |
| is / ea / id | dissertētur |
| nōs | dissertēmur |
| vōs | dissertēminī |
| eī / eae / ea | dissertentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dissertārer |
| tū | dissertārēris |
| is / ea / id | dissertārētur |
| nōs | dissertārēmur |
| vōs | dissertārēminī |
| eī / eae / ea | dissertārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dissertāre |
| vōs | dissertāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dissertātor |
| is / ea / id | dissertātor |
| eī / eae / ea | dissertantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dissertārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dissertātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dissertātum īrī |
Participium perfectum
| — | dissertātus |
Participium futūrum
| — | dissertandus |