Conjugation of dispello
[dɪsˈpɛl.loː]to drive away, scatter, dispel, put an end to Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dispellō |
| tū | dispellis |
| is / ea / id | dispellit |
| nōs | dispellimus |
| vōs | dispellitis |
| eī / eae / ea | dispellunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dispellēbam |
| tū | dispellēbās |
| is / ea / id | dispellēbat |
| nōs | dispellēbāmus |
| vōs | dispellēbātis |
| eī / eae / ea | dispellēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dispellam |
| tū | dispellēs |
| is / ea / id | dispellet |
| nōs | dispellēmus |
| vōs | dispellētis |
| eī / eae / ea | dispellent |
Indicātīvus perfectum
| ego | dispulī |
| tū | dispulistī |
| is / ea / id | dispulit |
| nōs | dispulimus |
| vōs | dispulistis |
| eī / eae / ea | dispulērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dispuleram |
| tū | dispulerās |
| is / ea / id | dispulerat |
| nōs | dispulerāmus |
| vōs | dispulerātis |
| eī / eae / ea | dispulerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dispulerō |
| tū | dispuleris |
| is / ea / id | dispulerit |
| nōs | dispulerimus |
| vōs | dispuleritis |
| eī / eae / ea | dispulerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dispellam |
| tū | dispellās |
| is / ea / id | dispellat |
| nōs | dispellāmus |
| vōs | dispellātis |
| eī / eae / ea | dispellant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dispellerem |
| tū | dispellerēs |
| is / ea / id | dispelleret |
| nōs | dispellerēmus |
| vōs | dispellerētis |
| eī / eae / ea | dispellerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dispulerim |
| tū | dispulerīs |
| is / ea / id | dispulerit |
| nōs | dispulerīmus |
| vōs | dispulerītis |
| eī / eae / ea | dispulerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dispulissem |
| tū | dispulissēs |
| is / ea / id | dispulisset |
| nōs | dispulissēmus |
| vōs | dispulissētis |
| eī / eae / ea | dispulissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dispelle |
| vōs | dispellite |
Imperātīvus futūrum
| tū | dispellitō |
| is / ea / id | dispellitō |
| vōs | dispellitōte |
| eī / eae / ea | dispelluntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dispellere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dispulisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dispulsūrum esse |
Participium praesēns
| — | dispellēns |
Participium futūrum
| — | dispulsūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dispellendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dispellendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dispellendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dispellendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dispulsum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dispulsū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dispellor |
| tū | dispelleris |
| is / ea / id | dispellitur |
| nōs | dispellimur |
| vōs | dispelliminī |
| eī / eae / ea | dispelluntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dispellēbar |
| tū | dispellēbāris |
| is / ea / id | dispellēbātur |
| nōs | dispellēbāmur |
| vōs | dispellēbāminī |
| eī / eae / ea | dispellēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dispellar |
| tū | dispellēris |
| is / ea / id | dispellētur |
| nōs | dispellēmur |
| vōs | dispellēminī |
| eī / eae / ea | dispellentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dispellar |
| tū | dispellāris |
| is / ea / id | dispellātur |
| nōs | dispellāmur |
| vōs | dispellāminī |
| eī / eae / ea | dispellantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dispellerer |
| tū | dispellerēris |
| is / ea / id | dispellerētur |
| nōs | dispellerēmur |
| vōs | dispellerēminī |
| eī / eae / ea | dispellerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dispellere |
| vōs | dispelliminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dispellitor |
| is / ea / id | dispellitor |
| eī / eae / ea | dispelluntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dispellī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dispulsum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dispulsum īrī |
Participium perfectum
| — | dispulsus |
Participium futūrum
| — | dispellendus |