Conjugation of dilabor
[diːˈɫaː.bɔr]to fall apart, disintegrate, break up Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dīlābor |
| tū | dīlāberis |
| is / ea / id | dīlābitur |
| nōs | dīlābimur |
| vōs | dīlābiminī |
| eī / eae / ea | dīlābuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dīlābēbar |
| tū | dīlābēbāris |
| is / ea / id | dīlābēbātur |
| nōs | dīlābēbāmur |
| vōs | dīlābēbāminī |
| eī / eae / ea | dīlābēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dīlābar |
| tū | dīlābēris |
| is / ea / id | dīlābētur |
| nōs | dīlābēmur |
| vōs | dīlābēminī |
| eī / eae / ea | dīlābentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dīlābar |
| tū | dīlābāris |
| is / ea / id | dīlābātur |
| nōs | dīlābāmur |
| vōs | dīlābāminī |
| eī / eae / ea | dīlābantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dīlāberer |
| tū | dīlāberēris |
| is / ea / id | dīlāberētur |
| nōs | dīlāberēmur |
| vōs | dīlāberēminī |
| eī / eae / ea | dīlāberentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dīlābere |
| vōs | dīlābiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dīlābitor |
| is / ea / id | dīlābitor |
| eī / eae / ea | dīlābuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dīlābī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dīlāpsum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dīlāpsūrum esse |
Participium praesēns
| — | dīlābēns |
Participium futūrum
| — | dīlāpsūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dīlābendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dīlābendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dīlābendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dīlābendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dīlāpsum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dīlāpsū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | dīlābendus |