Conjugation of digredior
[diːˈɡrɛ.di.ɔr]to go apart or asunder, separate, part; go away, depart Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dīgredior |
| tū | dīgrederis |
| is / ea / id | dīgreditur |
| nōs | dīgredimur |
| vōs | dīgrediminī |
| eī / eae / ea | dīgrediuntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dīgrediēbar |
| tū | dīgrediēbāris |
| is / ea / id | dīgrediēbātur |
| nōs | dīgrediēbāmur |
| vōs | dīgrediēbāminī |
| eī / eae / ea | dīgrediēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dīgrediar |
| tū | dīgrediēris |
| is / ea / id | dīgrediētur |
| nōs | dīgrediēmur |
| vōs | dīgrediēminī |
| eī / eae / ea | dīgredientur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dīgrediar |
| tū | dīgrediāris |
| is / ea / id | dīgrediātur |
| nōs | dīgrediāmur |
| vōs | dīgrediāminī |
| eī / eae / ea | dīgrediantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dīgrederer |
| tū | dīgrederēris |
| is / ea / id | dīgrederētur |
| nōs | dīgrederēmur |
| vōs | dīgrederēminī |
| eī / eae / ea | dīgrederentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dīgredere |
| vōs | dīgrediminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dīgreditor |
| is / ea / id | dīgreditor |
| eī / eae / ea | dīgrediuntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dīgredī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dīgressum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dīgressūrum esse |
Participium praesēns
| — | dīgrediēns |
Participium futūrum
| — | dīgressūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dīgrediendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dīgrediendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dīgrediendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dīgrediendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dīgressum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dīgressū |
Vox passīva
Participium futūrum
| — | dīgrediendus |