Conjugation of dicto
[ˈdɪk.toː]dative/ablative masculine/neuter singular of dictus Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dictō |
| tū | dictās |
| is / ea / id | dictat |
| nōs | dictāmus |
| vōs | dictātis |
| eī / eae / ea | dictant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dictābam |
| tū | dictābās |
| is / ea / id | dictābat |
| nōs | dictābāmus |
| vōs | dictābātis |
| eī / eae / ea | dictābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dictābō |
| tū | dictābis |
| is / ea / id | dictābit |
| nōs | dictābimus |
| vōs | dictābitis |
| eī / eae / ea | dictābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dictāvī |
| tū | dictāvistī |
| is / ea / id | dictāvit |
| nōs | dictāvimus |
| vōs | dictāvistis |
| eī / eae / ea | dictāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dictāveram |
| tū | dictāverās |
| is / ea / id | dictāverat |
| nōs | dictāverāmus |
| vōs | dictāverātis |
| eī / eae / ea | dictāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dictāverō |
| tū | dictāveris |
| is / ea / id | dictāverit |
| nōs | dictāverimus |
| vōs | dictāveritis |
| eī / eae / ea | dictāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dictem |
| tū | dictēs |
| is / ea / id | dictet |
| nōs | dictēmus |
| vōs | dictētis |
| eī / eae / ea | dictent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dictārem |
| tū | dictārēs |
| is / ea / id | dictāret |
| nōs | dictārēmus |
| vōs | dictārētis |
| eī / eae / ea | dictārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dictāverim |
| tū | dictāverīs |
| is / ea / id | dictāverit |
| nōs | dictāverīmus |
| vōs | dictāverītis |
| eī / eae / ea | dictāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dictāvissem |
| tū | dictāvissēs |
| is / ea / id | dictāvisset |
| nōs | dictāvissēmus |
| vōs | dictāvissētis |
| eī / eae / ea | dictāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dictā |
| vōs | dictāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dictātō |
| is / ea / id | dictātō |
| vōs | dictātōte |
| eī / eae / ea | dictantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dictāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dictāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dictātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dictāns |
Participium futūrum
| — | dictātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dictandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dictandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dictandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dictandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dictātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dictātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dictor |
| tū | dictāris |
| is / ea / id | dictātur |
| nōs | dictāmur |
| vōs | dictāminī |
| eī / eae / ea | dictantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dictābar |
| tū | dictābāris |
| is / ea / id | dictābātur |
| nōs | dictābāmur |
| vōs | dictābāminī |
| eī / eae / ea | dictābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dictābor |
| tū | dictāberis |
| is / ea / id | dictābitur |
| nōs | dictābimur |
| vōs | dictābiminī |
| eī / eae / ea | dictābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dicter |
| tū | dictēris |
| is / ea / id | dictētur |
| nōs | dictēmur |
| vōs | dictēminī |
| eī / eae / ea | dictentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dictārer |
| tū | dictārēris |
| is / ea / id | dictārētur |
| nōs | dictārēmur |
| vōs | dictārēminī |
| eī / eae / ea | dictārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dictāre |
| vōs | dictāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dictātor |
| is / ea / id | dictātor |
| eī / eae / ea | dictantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dictārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dictātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dictātum īrī |
Participium perfectum
| — | dictātus |
Participium futūrum
| — | dictandus |