Conjugation of destino
[ˈdeːs.tɪ.noː]to establish, determine, resolve, consider, predict, destine Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēstinō |
| tū | dēstinās |
| is / ea / id | dēstinat |
| nōs | dēstināmus |
| vōs | dēstinātis |
| eī / eae / ea | dēstinant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēstinābam |
| tū | dēstinābās |
| is / ea / id | dēstinābat |
| nōs | dēstinābāmus |
| vōs | dēstinābātis |
| eī / eae / ea | dēstinābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēstinābō |
| tū | dēstinābis |
| is / ea / id | dēstinābit |
| nōs | dēstinābimus |
| vōs | dēstinābitis |
| eī / eae / ea | dēstinābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēstināvī |
| tū | dēstināvistī |
| is / ea / id | dēstināvit |
| nōs | dēstināvimus |
| vōs | dēstināvistis |
| eī / eae / ea | dēstināvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēstināveram |
| tū | dēstināverās |
| is / ea / id | dēstināverat |
| nōs | dēstināverāmus |
| vōs | dēstināverātis |
| eī / eae / ea | dēstināverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēstināverō |
| tū | dēstināveris |
| is / ea / id | dēstināverit |
| nōs | dēstināverimus |
| vōs | dēstināveritis |
| eī / eae / ea | dēstināverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēstinem |
| tū | dēstinēs |
| is / ea / id | dēstinet |
| nōs | dēstinēmus |
| vōs | dēstinētis |
| eī / eae / ea | dēstinent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēstinārem |
| tū | dēstinārēs |
| is / ea / id | dēstināret |
| nōs | dēstinārēmus |
| vōs | dēstinārētis |
| eī / eae / ea | dēstinārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēstināverim |
| tū | dēstināverīs |
| is / ea / id | dēstināverit |
| nōs | dēstināverīmus |
| vōs | dēstināverītis |
| eī / eae / ea | dēstināverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēstināvissem |
| tū | dēstināvissēs |
| is / ea / id | dēstināvisset |
| nōs | dēstināvissēmus |
| vōs | dēstināvissētis |
| eī / eae / ea | dēstināvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēstinā |
| vōs | dēstināte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēstinātō |
| is / ea / id | dēstinātō |
| vōs | dēstinātōte |
| eī / eae / ea | dēstinantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēstināre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēstināvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēstinātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēstināns |
Participium futūrum
| — | dēstinātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēstinandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēstinandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēstinandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēstinandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēstinātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēstinātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēstinor |
| tū | dēstināris |
| is / ea / id | dēstinātur |
| nōs | dēstināmur |
| vōs | dēstināminī |
| eī / eae / ea | dēstinantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēstinābar |
| tū | dēstinābāris |
| is / ea / id | dēstinābātur |
| nōs | dēstinābāmur |
| vōs | dēstinābāminī |
| eī / eae / ea | dēstinābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēstinābor |
| tū | dēstināberis |
| is / ea / id | dēstinābitur |
| nōs | dēstinābimur |
| vōs | dēstinābiminī |
| eī / eae / ea | dēstinābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēstiner |
| tū | dēstinēris |
| is / ea / id | dēstinētur |
| nōs | dēstinēmur |
| vōs | dēstinēminī |
| eī / eae / ea | dēstinentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēstinārer |
| tū | dēstinārēris |
| is / ea / id | dēstinārētur |
| nōs | dēstinārēmur |
| vōs | dēstinārēminī |
| eī / eae / ea | dēstinārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēstināre |
| vōs | dēstināminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēstinātor |
| is / ea / id | dēstinātor |
| eī / eae / ea | dēstinantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēstinārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēstinātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēstinātum īrī |
Participium perfectum
| — | dēstinātus |
Participium futūrum
| — | dēstinandus |
Practice in context
Fill in the verb in real sentences — correct answers count toward the table above.