Conjugation of despondeo
[deːsˈpɔn.de.oː]to put away from oneself, give up, yield, resign Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēspondeō |
| tū | dēspondēs |
| is / ea / id | dēspondet |
| nōs | dēspondēmus |
| vōs | dēspondētis |
| eī / eae / ea | dēspondent |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēspondēbam |
| tū | dēspondēbās |
| is / ea / id | dēspondēbat |
| nōs | dēspondēbāmus |
| vōs | dēspondēbātis |
| eī / eae / ea | dēspondēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēspondēbō |
| tū | dēspondēbis |
| is / ea / id | dēspondēbit |
| nōs | dēspondēbimus |
| vōs | dēspondēbitis |
| eī / eae / ea | dēspondēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēspondī |
| tū | dēspondistī |
| is / ea / id | dēspondit |
| nōs | dēspondimus |
| vōs | dēspondistis |
| eī / eae / ea | dēspondērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēsponderam |
| tū | dēsponderās |
| is / ea / id | dēsponderat |
| nōs | dēsponderāmus |
| vōs | dēsponderātis |
| eī / eae / ea | dēsponderant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēsponderō |
| tū | dēsponderis |
| is / ea / id | dēsponderit |
| nōs | dēsponderimus |
| vōs | dēsponderitis |
| eī / eae / ea | dēsponderint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēspondeam |
| tū | dēspondeās |
| is / ea / id | dēspondeat |
| nōs | dēspondeāmus |
| vōs | dēspondeātis |
| eī / eae / ea | dēspondeant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēspondērem |
| tū | dēspondērēs |
| is / ea / id | dēspondēret |
| nōs | dēspondērēmus |
| vōs | dēspondērētis |
| eī / eae / ea | dēspondērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēsponderim |
| tū | dēsponderīs |
| is / ea / id | dēsponderit |
| nōs | dēsponderīmus |
| vōs | dēsponderītis |
| eī / eae / ea | dēsponderint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēspondissem |
| tū | dēspondissēs |
| is / ea / id | dēspondisset |
| nōs | dēspondissēmus |
| vōs | dēspondissētis |
| eī / eae / ea | dēspondissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēspondē |
| vōs | dēspondēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēspondētō |
| is / ea / id | dēspondētō |
| vōs | dēspondētōte |
| eī / eae / ea | dēspondentō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēspondēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēspondisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēspōnsūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēspondēns |
Participium futūrum
| — | dēspōnsūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēspondendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēspondendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēspondendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēspondendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēspōnsum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēspōnsū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēspondeor |
| tū | dēspondēris |
| is / ea / id | dēspondētur |
| nōs | dēspondēmur |
| vōs | dēspondēminī |
| eī / eae / ea | dēspondentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēspondēbar |
| tū | dēspondēbāris |
| is / ea / id | dēspondēbātur |
| nōs | dēspondēbāmur |
| vōs | dēspondēbāminī |
| eī / eae / ea | dēspondēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēspondēbor |
| tū | dēspondēberis |
| is / ea / id | dēspondēbitur |
| nōs | dēspondēbimur |
| vōs | dēspondēbiminī |
| eī / eae / ea | dēspondēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēspondear |
| tū | dēspondeāris |
| is / ea / id | dēspondeātur |
| nōs | dēspondeāmur |
| vōs | dēspondeāminī |
| eī / eae / ea | dēspondeantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēspondērer |
| tū | dēspondērēris |
| is / ea / id | dēspondērētur |
| nōs | dēspondērēmur |
| vōs | dēspondērēminī |
| eī / eae / ea | dēspondērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēspondēre |
| vōs | dēspondēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēspondētor |
| is / ea / id | dēspondētor |
| eī / eae / ea | dēspondentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēspondērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēspōnsum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēspōnsum īrī |
Participium perfectum
| — | dēspōnsus |
Participium futūrum
| — | dēspondendus |