Conjugation of despero
[deːsˈpeː.roː]Equivalent to 'despair': To give up as beyond hope or expectation; to despair of Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēspērō |
| tū | dēspērās |
| is / ea / id | dēspērat |
| nōs | dēspērāmus |
| vōs | dēspērātis |
| eī / eae / ea | dēspērant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēspērābam |
| tū | dēspērābās |
| is / ea / id | dēspērābat |
| nōs | dēspērābāmus |
| vōs | dēspērābātis |
| eī / eae / ea | dēspērābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēspērābō |
| tū | dēspērābis |
| is / ea / id | dēspērābit |
| nōs | dēspērābimus |
| vōs | dēspērābitis |
| eī / eae / ea | dēspērābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēspērāvī |
| tū | dēspērāvistī |
| is / ea / id | dēspērāvit |
| nōs | dēspērāvimus |
| vōs | dēspērāvistis |
| eī / eae / ea | dēspērāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēspērāveram |
| tū | dēspērāverās |
| is / ea / id | dēspērāverat |
| nōs | dēspērāverāmus |
| vōs | dēspērāverātis |
| eī / eae / ea | dēspērāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēspērāverō |
| tū | dēspērāveris |
| is / ea / id | dēspērāverit |
| nōs | dēspērāverimus |
| vōs | dēspērāveritis |
| eī / eae / ea | dēspērāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēspērem |
| tū | dēspērēs |
| is / ea / id | dēspēret |
| nōs | dēspērēmus |
| vōs | dēspērētis |
| eī / eae / ea | dēspērent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēspērārem |
| tū | dēspērārēs |
| is / ea / id | dēspērāret |
| nōs | dēspērārēmus |
| vōs | dēspērārētis |
| eī / eae / ea | dēspērārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēspērāverim |
| tū | dēspērāverīs |
| is / ea / id | dēspērāverit |
| nōs | dēspērāverīmus |
| vōs | dēspērāverītis |
| eī / eae / ea | dēspērāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēspērāvissem |
| tū | dēspērāvissēs |
| is / ea / id | dēspērāvisset |
| nōs | dēspērāvissēmus |
| vōs | dēspērāvissētis |
| eī / eae / ea | dēspērāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēspērā |
| vōs | dēspērāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēspērātō |
| is / ea / id | dēspērātō |
| vōs | dēspērātōte |
| eī / eae / ea | dēspērantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēspērāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēspērāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēspērātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēspērāns |
Participium futūrum
| — | dēspērātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēspērandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēspērandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēspērandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēspērandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēspērātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēspērātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēspēror |
| tū | dēspērāris |
| is / ea / id | dēspērātur |
| nōs | dēspērāmur |
| vōs | dēspērāminī |
| eī / eae / ea | dēspērantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēspērābar |
| tū | dēspērābāris |
| is / ea / id | dēspērābātur |
| nōs | dēspērābāmur |
| vōs | dēspērābāminī |
| eī / eae / ea | dēspērābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēspērābor |
| tū | dēspērāberis |
| is / ea / id | dēspērābitur |
| nōs | dēspērābimur |
| vōs | dēspērābiminī |
| eī / eae / ea | dēspērābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēspērer |
| tū | dēspērēris |
| is / ea / id | dēspērētur |
| nōs | dēspērēmur |
| vōs | dēspērēminī |
| eī / eae / ea | dēspērentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēspērārer |
| tū | dēspērārēris |
| is / ea / id | dēspērārētur |
| nōs | dēspērārēmur |
| vōs | dēspērārēminī |
| eī / eae / ea | dēspērārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēspērāre |
| vōs | dēspērāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēspērātor |
| is / ea / id | dēspērātor |
| eī / eae / ea | dēspērantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēspērārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēspērātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēspērātum īrī |
Participium perfectum
| — | dēspērātus |
Participium futūrum
| — | dēspērandus |