Conjugation of deplango
[deːˈpɫaŋ.ɡoː]to lament by beating one's breast; to express grief, bewail Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēplangō |
| tū | dēplangis |
| is / ea / id | dēplangit |
| nōs | dēplangimus |
| vōs | dēplangitis |
| eī / eae / ea | dēplangunt |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēplangēbam |
| tū | dēplangēbās |
| is / ea / id | dēplangēbat |
| nōs | dēplangēbāmus |
| vōs | dēplangēbātis |
| eī / eae / ea | dēplangēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēplangam |
| tū | dēplangēs |
| is / ea / id | dēplanget |
| nōs | dēplangēmus |
| vōs | dēplangētis |
| eī / eae / ea | dēplangent |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēplanxī |
| tū | dēplanxistī |
| is / ea / id | dēplanxit |
| nōs | dēplanximus |
| vōs | dēplanxistis |
| eī / eae / ea | dēplanxērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēplanxeram |
| tū | dēplanxerās |
| is / ea / id | dēplanxerat |
| nōs | dēplanxerāmus |
| vōs | dēplanxerātis |
| eī / eae / ea | dēplanxerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēplanxerō |
| tū | dēplanxeris |
| is / ea / id | dēplanxerit |
| nōs | dēplanxerimus |
| vōs | dēplanxeritis |
| eī / eae / ea | dēplanxerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēplangam |
| tū | dēplangās |
| is / ea / id | dēplangat |
| nōs | dēplangāmus |
| vōs | dēplangātis |
| eī / eae / ea | dēplangant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēplangerem |
| tū | dēplangerēs |
| is / ea / id | dēplangeret |
| nōs | dēplangerēmus |
| vōs | dēplangerētis |
| eī / eae / ea | dēplangerent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēplanxerim |
| tū | dēplanxerīs |
| is / ea / id | dēplanxerit |
| nōs | dēplanxerīmus |
| vōs | dēplanxerītis |
| eī / eae / ea | dēplanxerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēplanxissem |
| tū | dēplanxissēs |
| is / ea / id | dēplanxisset |
| nōs | dēplanxissēmus |
| vōs | dēplanxissētis |
| eī / eae / ea | dēplanxissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēplange |
| vōs | dēplangite |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēplangitō |
| is / ea / id | dēplangitō |
| vōs | dēplangitōte |
| eī / eae / ea | dēplanguntō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēplangere |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēplanxisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | deplānctūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēplangēns |
Participium futūrum
| — | deplānctūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēplangendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēplangendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēplangendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēplangendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | deplānctum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | deplānctū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēplangor |
| tū | dēplangeris |
| is / ea / id | dēplangitur |
| nōs | dēplangimur |
| vōs | dēplangiminī |
| eī / eae / ea | dēplanguntur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēplangēbar |
| tū | dēplangēbāris |
| is / ea / id | dēplangēbātur |
| nōs | dēplangēbāmur |
| vōs | dēplangēbāminī |
| eī / eae / ea | dēplangēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēplangar |
| tū | dēplangēris |
| is / ea / id | dēplangētur |
| nōs | dēplangēmur |
| vōs | dēplangēminī |
| eī / eae / ea | dēplangentur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēplangar |
| tū | dēplangāris |
| is / ea / id | dēplangātur |
| nōs | dēplangāmur |
| vōs | dēplangāminī |
| eī / eae / ea | dēplangantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēplangerer |
| tū | dēplangerēris |
| is / ea / id | dēplangerētur |
| nōs | dēplangerēmur |
| vōs | dēplangerēminī |
| eī / eae / ea | dēplangerentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēplangere |
| vōs | dēplangiminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēplangitor |
| is / ea / id | dēplangitor |
| eī / eae / ea | dēplanguntor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēplangī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | deplānctum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | deplānctum īrī |
Participium perfectum
| — | deplānctus |
Participium futūrum
| — | dēplangendus |