Conjugation of dehonesto
[de.(ɦ)ɔˈnɛs.toː]to disgrace, dishonor, disparage Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dehonestō |
| tū | dehonestās |
| is / ea / id | dehonestat |
| nōs | dehonestāmus |
| vōs | dehonestātis |
| eī / eae / ea | dehonestant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dehonestābam |
| tū | dehonestābās |
| is / ea / id | dehonestābat |
| nōs | dehonestābāmus |
| vōs | dehonestābātis |
| eī / eae / ea | dehonestābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dehonestābō |
| tū | dehonestābis |
| is / ea / id | dehonestābit |
| nōs | dehonestābimus |
| vōs | dehonestābitis |
| eī / eae / ea | dehonestābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dehonestāvī |
| tū | dehonestāvistī |
| is / ea / id | dehonestāvit |
| nōs | dehonestāvimus |
| vōs | dehonestāvistis |
| eī / eae / ea | dehonestāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dehonestāveram |
| tū | dehonestāverās |
| is / ea / id | dehonestāverat |
| nōs | dehonestāverāmus |
| vōs | dehonestāverātis |
| eī / eae / ea | dehonestāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dehonestāverō |
| tū | dehonestāveris |
| is / ea / id | dehonestāverit |
| nōs | dehonestāverimus |
| vōs | dehonestāveritis |
| eī / eae / ea | dehonestāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dehonestem |
| tū | dehonestēs |
| is / ea / id | dehonestet |
| nōs | dehonestēmus |
| vōs | dehonestētis |
| eī / eae / ea | dehonestent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dehonestārem |
| tū | dehonestārēs |
| is / ea / id | dehonestāret |
| nōs | dehonestārēmus |
| vōs | dehonestārētis |
| eī / eae / ea | dehonestārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dehonestāverim |
| tū | dehonestāverīs |
| is / ea / id | dehonestāverit |
| nōs | dehonestāverīmus |
| vōs | dehonestāverītis |
| eī / eae / ea | dehonestāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dehonestāvissem |
| tū | dehonestāvissēs |
| is / ea / id | dehonestāvisset |
| nōs | dehonestāvissēmus |
| vōs | dehonestāvissētis |
| eī / eae / ea | dehonestāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dehonestā |
| vōs | dehonestāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dehonestātō |
| is / ea / id | dehonestātō |
| vōs | dehonestātōte |
| eī / eae / ea | dehonestantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dehonestāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dehonestāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dehonestātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dehonestāns |
Participium futūrum
| — | dehonestātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dehonestandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dehonestandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dehonestandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dehonestandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dehonestātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dehonestātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dehonestor |
| tū | dehonestāris |
| is / ea / id | dehonestātur |
| nōs | dehonestāmur |
| vōs | dehonestāminī |
| eī / eae / ea | dehonestantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dehonestābar |
| tū | dehonestābāris |
| is / ea / id | dehonestābātur |
| nōs | dehonestābāmur |
| vōs | dehonestābāminī |
| eī / eae / ea | dehonestābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dehonestābor |
| tū | dehonestāberis |
| is / ea / id | dehonestābitur |
| nōs | dehonestābimur |
| vōs | dehonestābiminī |
| eī / eae / ea | dehonestābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dehonester |
| tū | dehonestēris |
| is / ea / id | dehonestētur |
| nōs | dehonestēmur |
| vōs | dehonestēminī |
| eī / eae / ea | dehonestentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dehonestārer |
| tū | dehonestārēris |
| is / ea / id | dehonestārētur |
| nōs | dehonestārēmur |
| vōs | dehonestārēminī |
| eī / eae / ea | dehonestārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dehonestāre |
| vōs | dehonestāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dehonestātor |
| is / ea / id | dehonestātor |
| eī / eae / ea | dehonestantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dehonestārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dehonestātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dehonestātum īrī |
Participium perfectum
| — | dehonestātus |
Participium futūrum
| — | dehonestandus |