Conjugation of defensito
[deːˈfẽː.sɪ.toː]to defend often, practise defending Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēfēnsitō |
| tū | dēfēnsitās |
| is / ea / id | dēfēnsitat |
| nōs | dēfēnsitāmus |
| vōs | dēfēnsitātis |
| eī / eae / ea | dēfēnsitant |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēfēnsitābam |
| tū | dēfēnsitābās |
| is / ea / id | dēfēnsitābat |
| nōs | dēfēnsitābāmus |
| vōs | dēfēnsitābātis |
| eī / eae / ea | dēfēnsitābant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēfēnsitābō |
| tū | dēfēnsitābis |
| is / ea / id | dēfēnsitābit |
| nōs | dēfēnsitābimus |
| vōs | dēfēnsitābitis |
| eī / eae / ea | dēfēnsitābunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēfēnsitāvī |
| tū | dēfēnsitāvistī |
| is / ea / id | dēfēnsitāvit |
| nōs | dēfēnsitāvimus |
| vōs | dēfēnsitāvistis |
| eī / eae / ea | dēfēnsitāvērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēfēnsitāveram |
| tū | dēfēnsitāverās |
| is / ea / id | dēfēnsitāverat |
| nōs | dēfēnsitāverāmus |
| vōs | dēfēnsitāverātis |
| eī / eae / ea | dēfēnsitāverant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēfēnsitāverō |
| tū | dēfēnsitāveris |
| is / ea / id | dēfēnsitāverit |
| nōs | dēfēnsitāverimus |
| vōs | dēfēnsitāveritis |
| eī / eae / ea | dēfēnsitāverint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēfēnsitem |
| tū | dēfēnsitēs |
| is / ea / id | dēfēnsitet |
| nōs | dēfēnsitēmus |
| vōs | dēfēnsitētis |
| eī / eae / ea | dēfēnsitent |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēfēnsitārem |
| tū | dēfēnsitārēs |
| is / ea / id | dēfēnsitāret |
| nōs | dēfēnsitārēmus |
| vōs | dēfēnsitārētis |
| eī / eae / ea | dēfēnsitārent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēfēnsitāverim |
| tū | dēfēnsitāverīs |
| is / ea / id | dēfēnsitāverit |
| nōs | dēfēnsitāverīmus |
| vōs | dēfēnsitāverītis |
| eī / eae / ea | dēfēnsitāverint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēfēnsitāvissem |
| tū | dēfēnsitāvissēs |
| is / ea / id | dēfēnsitāvisset |
| nōs | dēfēnsitāvissēmus |
| vōs | dēfēnsitāvissētis |
| eī / eae / ea | dēfēnsitāvissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēfēnsitā |
| vōs | dēfēnsitāte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēfēnsitātō |
| is / ea / id | dēfēnsitātō |
| vōs | dēfēnsitātōte |
| eī / eae / ea | dēfēnsitantō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēfēnsitāre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēfēnsitāvisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēfēnsitātūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēfēnsitāns |
Participium futūrum
| — | dēfēnsitātūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēfēnsitandī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēfēnsitandō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēfēnsitandum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēfēnsitandō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēfēnsitātum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēfēnsitātū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēfēnsitor |
| tū | dēfēnsitāris |
| is / ea / id | dēfēnsitātur |
| nōs | dēfēnsitāmur |
| vōs | dēfēnsitāminī |
| eī / eae / ea | dēfēnsitantur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēfēnsitābar |
| tū | dēfēnsitābāris |
| is / ea / id | dēfēnsitābātur |
| nōs | dēfēnsitābāmur |
| vōs | dēfēnsitābāminī |
| eī / eae / ea | dēfēnsitābantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēfēnsitābor |
| tū | dēfēnsitāberis |
| is / ea / id | dēfēnsitābitur |
| nōs | dēfēnsitābimur |
| vōs | dēfēnsitābiminī |
| eī / eae / ea | dēfēnsitābuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēfēnsiter |
| tū | dēfēnsitēris |
| is / ea / id | dēfēnsitētur |
| nōs | dēfēnsitēmur |
| vōs | dēfēnsitēminī |
| eī / eae / ea | dēfēnsitentur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēfēnsitārer |
| tū | dēfēnsitārēris |
| is / ea / id | dēfēnsitārētur |
| nōs | dēfēnsitārēmur |
| vōs | dēfēnsitārēminī |
| eī / eae / ea | dēfēnsitārentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēfēnsitāre |
| vōs | dēfēnsitāminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēfēnsitātor |
| is / ea / id | dēfēnsitātor |
| eī / eae / ea | dēfēnsitantor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēfēnsitārī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēfēnsitātum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēfēnsitātum īrī |
Participium perfectum
| — | dēfēnsitātus |
Participium futūrum
| — | dēfēnsitandus |