Conjugation of dedoceo
[deːˈdɔ.ke.oː]to cause someone to unlearn something; unteach; teach the opposite of Ver definición completa →
Vox āctīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēdoceō |
| tū | dēdocēs |
| is / ea / id | dēdocet |
| nōs | dēdocēmus |
| vōs | dēdocētis |
| eī / eae / ea | dēdocent |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēdocēbam |
| tū | dēdocēbās |
| is / ea / id | dēdocēbat |
| nōs | dēdocēbāmus |
| vōs | dēdocēbātis |
| eī / eae / ea | dēdocēbant |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēdocēbō |
| tū | dēdocēbis |
| is / ea / id | dēdocēbit |
| nōs | dēdocēbimus |
| vōs | dēdocēbitis |
| eī / eae / ea | dēdocēbunt |
Indicātīvus perfectum
| ego | dēdocuī |
| tū | dēdocuistī |
| is / ea / id | dēdocuit |
| nōs | dēdocuimus |
| vōs | dēdocuistis |
| eī / eae / ea | dēdocuērunt |
Indicātīvus plūsquamperfectum
| ego | dēdocueram |
| tū | dēdocuerās |
| is / ea / id | dēdocuerat |
| nōs | dēdocuerāmus |
| vōs | dēdocuerātis |
| eī / eae / ea | dēdocuerant |
Indicātīvus futūrum exāctum
| ego | dēdocuerō |
| tū | dēdocueris |
| is / ea / id | dēdocuerit |
| nōs | dēdocuerimus |
| vōs | dēdocueritis |
| eī / eae / ea | dēdocuerint |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēdoceam |
| tū | dēdoceās |
| is / ea / id | dēdoceat |
| nōs | dēdoceāmus |
| vōs | dēdoceātis |
| eī / eae / ea | dēdoceant |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēdocērem |
| tū | dēdocērēs |
| is / ea / id | dēdocēret |
| nōs | dēdocērēmus |
| vōs | dēdocērētis |
| eī / eae / ea | dēdocērent |
Coniūnctīvus perfectum
| ego | dēdocuerim |
| tū | dēdocuerīs |
| is / ea / id | dēdocuerit |
| nōs | dēdocuerīmus |
| vōs | dēdocuerītis |
| eī / eae / ea | dēdocuerint |
Coniūnctīvus plūsquamperfectum
| ego | dēdocuissem |
| tū | dēdocuissēs |
| is / ea / id | dēdocuisset |
| nōs | dēdocuissēmus |
| vōs | dēdocuissētis |
| eī / eae / ea | dēdocuissent |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēdocē |
| vōs | dēdocēte |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēdocētō |
| is / ea / id | dēdocētō |
| vōs | dēdocētōte |
| eī / eae / ea | dēdocentō |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēdocēre |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēdocuisse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēdoctūrum esse |
Participium praesēns
| — | dēdocēns |
Participium futūrum
| — | dēdoctūrus |
Gerundium (genitīvus)
| — | dēdocendī |
Gerundium (datīvus)
| — | dēdocendō |
Gerundium (accūsātīvus)
| — | dēdocendum |
Gerundium (ablātīvus)
| — | dēdocendō |
Supīnum (accūsātīvus)
| — | dēdoctum |
Supīnum (ablātīvus)
| — | dēdoctū |
Vox passīva
Indicātīvus praesēns
| ego | dēdoceor |
| tū | dēdocēris |
| is / ea / id | dēdocētur |
| nōs | dēdocēmur |
| vōs | dēdocēminī |
| eī / eae / ea | dēdocentur |
Indicātīvus imperfectum
| ego | dēdocēbar |
| tū | dēdocēbāris |
| is / ea / id | dēdocēbātur |
| nōs | dēdocēbāmur |
| vōs | dēdocēbāminī |
| eī / eae / ea | dēdocēbantur |
Indicātīvus futūrum
| ego | dēdocēbor |
| tū | dēdocēberis |
| is / ea / id | dēdocēbitur |
| nōs | dēdocēbimur |
| vōs | dēdocēbiminī |
| eī / eae / ea | dēdocēbuntur |
Coniūnctīvus praesēns
| ego | dēdocear |
| tū | dēdoceāris |
| is / ea / id | dēdoceātur |
| nōs | dēdoceāmur |
| vōs | dēdoceāminī |
| eī / eae / ea | dēdoceantur |
Coniūnctīvus imperfectum
| ego | dēdocērer |
| tū | dēdocērēris |
| is / ea / id | dēdocērētur |
| nōs | dēdocērēmur |
| vōs | dēdocērēminī |
| eī / eae / ea | dēdocērentur |
Imperātīvus praesēns
| tū | dēdocēre |
| vōs | dēdocēminī |
Imperātīvus futūrum
| tū | dēdocētor |
| is / ea / id | dēdocētor |
| eī / eae / ea | dēdocentor |
Īnfīnītīvus praesēns
| — | dēdocērī |
Īnfīnītīvus perfectum
| — | dēdoctum esse |
Īnfīnītīvus futūrum
| — | dēdoctum īrī |
Participium perfectum
| — | dēdoctus |
Participium futūrum
| — | dēdocendus |